Aizliegs slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vienojusies atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšlikumu likumā par priekšvēlēšanu aģitāciju, kurš paredz slēptās aģitācijas aizliegumu.

Plānots, ka par slēpto aģitāciju uzskatīs gadījumus, ja medijos būs parādījies tiešs vai netiešs aicinājums balsot par vai pret kādu kandidātu vai politisko partiju, par to saņemta samaksa vai cita veida atlīdzība, bet tas nebūs norādīts. Turklāt partijai, kas šādu aģitācijas metodi būs izvēlējusies, iztērētie līdzekļi būs jāpieskaita saviem priekšvēlēšanu izdevumiem, kas pakļauti limitam.

Slēpto reklāmu priekšvēlēšanu aģitācijas kontekstā mēģināts definēt jau gadiem, taču līdz šim tas nav izdevies. Arī šoreiz komisijas sēdē tika norādīts, ka patiesībā likumā iekļautā redakcija nav gluži slēptās reklāmas definīcija. KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks atzina, ka tas darīts apzināti, "jo, ja mēģinātu nosaukt slēptās reklāmas pazīmes [pēc satura], tad agri vai vēlu tas nonāktu pretrunā ar loģiskām lietām – preses brīvību un vārda brīvību", sacīja A. Vilks. Tāpēc izvēlēts šis ceļš, proti, par slēpto reklāmu uzskatīt to aģitācijas materiālu, par kuru tiek atklāts samaksas fakts, kas nav norādīts. Tam neiebilda arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka un Preses izdevēju asociācijas pārstāvis Guntars Līcis.

KNAB pārstāvis gan atzina, ka to būs grūti pierādīt, taču tā kā kaut vai teorētiski šādu iespēju izslēgt nevar, likumā jābūt mehānismam, kā to kontrolēt. Priekšvēlēšanu laikā vairākkārt esot bijuši gadījumi, kad būtībā ir zināms, ka medijā parādās slēptā reklāma, taču KNAB nav bijuši instrumenti, lai to iegrožotu.

Likumprojekts Saeimas komisijā šobrīd tiek izskatīts pirms otrā lasījuma, un tajā iekļauti vēl vairāki KNAB priekšlikumi. Piemēram, piedāvāts vēlēšanu dienā, kā arī trīs dienas pirms tām raidorganizācijām, kā arī interneta medijiem saturā iekļaut sabiedriskās domas aptauju rezultātus par partiju vai deputātu kandidātu popularitāti. Savukārt medijiem, kas noteiktā laikā KNAB nebūs nosūtījuši reklāmas izvietošanas izcenojumus, tiks aizliegts vispār izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais