Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) "ir neizpratnē" par Krievijas konsulāta un Daugavpils izglītības pārvaldes izsludināto vēstures konkursu Latgales skolēniem un nosūtījusi vēstuli Ārlietu ministrijai, - informē laikraksts "Latvijas Avīze".
Gatavojoties "Uzvaras 65. gadadienas svinībām", Krievijas konsulāts Daugavpilī, Krievu biedrības Latvijā Daugavpils nodaļa un Daugavpils izglītības pārvalde izsludināja noteiktas ievirzes konkursu "Lielais Tēvijas karš laikabiedru acīm". Piesolot vērtīgas balvas, Latgales skolēni tiekot musināti rakstīt "esejas par vēsturi" Krievijas oficiālās vēstures izpratnes un ideoloģijas garā. Jāpiebilst, tā nereti ir pretrunā ar Latvijas vēstures izpratni; pietiekami minēt kaut faktu, ka Krievija atsakās atzīt Latvijas padomju okupāciju, informē laikraksts.
Ministrei nav izprotama konkursa rīkotāju rīcība, organizējot šādu konkursu, stāstījusi ministres preses sekretāre Agnese Korbe. Ministres iebildumus raisījis tas, ka "konkursā lietotā terminoloģija nonāk pretrunā Latvijas Republikas izglītības standartiem un mācību programmām; konkurss neveicina latviešu valodas izmantošanu un mazina valsts valodas zināšanas, kas ir īpaši nozīmīgs faktors Latgalē, jo konkursa darbus noteikts iesniegt tikai krievu valodā; kā arī - tiek pretnostatīta Latgale un visa Latvija, lai gan Otrā pasaules kara darbība noritēja visā Latvijas teritorijā.
Izglītības ministrija (IZM) nosūtījusi vēstuli Ārlietu ministrijai "ar lūgumu aktualizēt šo jautājumu atbilstoši diplomātiskajā praksē pieņemtajai kārtībai". Pēc Korbes teiktā, vēstules teksts esot slepens. Tomēr noprotams, ka tajā Ārlietu ministrijas uzmanība vērsta uz Krievijas konsulāta rīcību. Diemžēl saistībā ar konkursu tas līdz šim arī ir bijis vienīgais praktiskais izglītības ministres Koķes solis. Rodas iespaids, ka ministrei šķiet vieglāk šo incidentu risināt Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību līmenī, nevis Latvijas valsts izglītības sistēmas iekšienē. Daugavpils izglītības pārvaldei vēstuli ministre Koķe neesot sūtījusi, tāpat pārvaldes darbinieki uz sarunām nav aicināti.
IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Vāgnere devusi uzdevumu Izglītības kvalitātes valsts dienestam līdz 14.aprīlim izvērtēt informāciju par izglītības pārvaldes līdzdalību minētā konkursa rīkošanā. Pēc Korbes teiktā, IZM ierēdņu sarunās ar Daugavpils izglītības pārvaldi atklājies, ka neesot neviena dokumenta, uz kura pamata pārvalde piedalījusies konkursa rīkošanā. Tas nozīmē: nav skaidri noteikumi, kā pārvalde sadarbojas ar Krievijas konsulātu, un tas šai sadarbībai liekot izskatīties vēl apšaubāmākai.
IZM ir visai ierobežotas iespējas ietekmēt izglītības pārvalžu darbu, atzīst IZM preses sekretāre Dace Jansone-Klasiņa, jo izglītības pārvaldes vadītāju darbā pieņem pašvaldība. Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (LPP/LC) šo konkursu neesot komentējis.
Viņa pirmajai vietniecei Ritai Strodei (LPP/LC), kuras pārziņā ir izglītības jautājumi, konkursa nostādne neliekoties "ne dīvaina, ne nosodāma": "Lai skolēni zina arī šo otro vēsturi!"
Koķe aicina skolotājus "pievērst īpašu uzmanību Latvijas vēstures nozīmīgiem datumiem" un, gatavojoties Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 20.gadadienai, skolās kādu mācību stundu veltīt 1990.gada 4.maija notikumiem. Līdz 4.maijam viņa plānojot viesoties kādā no Latvijas skolām. Vai tieši Daugavpilī, vēl neesot zināms.
Minēto jautājumu šodien tikšanās laikā pārrunājuši arī Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Teikmanis un Krievijas vēstnieks Latvijas Aleksandrs Vešņakovs.
ĀM pārstāvis gan nesniedza sīkāku informāciju par pušu runāto un iespējamo tālāko ĀM rīcību.