Krievu spiegs atklāj kārtis [pilns intervijas teksts]
 
©nra.lv

28. martā LTV raidījumā De facto runāja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš, apgalvodams, ka "vēlēšanu kontekstā" kāds no ārpuses varētu ieteksabiedrisko mēt domu un tādā veidā netieši – arī Saeimas vēlēšanu procesu.

Par tādu "ārpuses spēku" Kažociņš nosauca portālu www.riga.rosvesty.ru, kuru vadot "ar Krievijas izlūkdienestiem cieši saistīta persona Dmitrijs Jermolajevs". Citiem vārdiem sakot, Jānis Kažociņš lika mums saprast, ka Jermolajevs ir krievu spiegs.

Par Jermolajevu ir īpašs stāsts. No 2002. līdz 2005. gadam Jermolajevs Rīgā bija Krievijas Federācijas (KF) vēstniecības 3. sekretārs. Šo darbu viņš pameta 2005. gadā, jo nepiekrita toreizējā KF vēstnieka viedoklim par sadarbību ar Latviju. Jermolajevs sāka strādāt Krievijas rūpnieku un uzņēmēju savienībā, izveidojot projektu Krievijas – Baltijas ekonomiskais fonds, ar ko viņš cerēja apvienot Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas uzņēmējus. 2005. gada maijā Jermolajevs gatavojās Rīgā prezentēt jauno projektu, taču tad pirmo reizi viņam (viņš tolaik bija minētās savienības starptautisko attiecību departamenta vecākais eksperts) un vēl vienam Maskavas delegācijas loceklim tika atteikta Latvijas vīza.

Līdz ar to Maskavas valdības delegācija, solidarizējoties ar diviem Krievijas pārstāvjiem, kuri nesaņēma vīzu, atteicās no piedalīšanās Rīgā notiekošajā 7. Baltijas ekonomikas forumā. "Latvijā netiks realizēti vismaz 400 investīciju projekti par kopējo summu 250 miljoni ASV dolāru," toreiz paziņoja Maskavas valdības tirdzniecības ministrs Vladimirs Mališkovs. Laikraksts Biznes&Baltija tolaik citēja Mališkova teikto, ka Krievijas pārstāvji bija iecerējuši Latvijai piedāvāt vismaz 400 dažādus investīciju projektus tirdzniecības, rūpniecības, enerģētikas, tranzīta, transporta un citās nozarēs. "Ikgadējās investīcijas Latvijā veidotu 250 miljonus ASV dolāru. Bet, ja jau vietējie politiķi nevēlas – tad nevajag. Mēs atradīsim, kur ieguldīt šos līdzekļus, piemēram, Lietuvā un Igaunijā," sacījis Mališkovs.

Nedaudz vēlāk Dmitrijs Jermolajevs izveidoja interneta portālu www.riga.rosvesty.ru , jo, kā pats saka, "gribēju izveidot projektu Latvijai". Kaut arī šis projekts neliecina par milzīgiem finanšu ieguldījumiem, Jānim Kažociņam un viņa kantorim tas šķitis pietiekami draudīgs, lai novērtētu to kā bīstamu LR iedzīvotāju valstiskajai pārliecībai. SAB priekšniekam, protams, labāk redzams, kas draud Latvijai un kas – ne, taču interesanti ir kas cits, proti, Kažociņš minētajā TV raidījumā klāstīja, ka Dmitrijs Jermolajevs tajā laikā, kad strādāja par vēstniecības 3. sekretāru, jau bijis identificēts kā Krievijas ārējā izlūkdienesta virsnieks. Tādā gadījumā: kāpēc Kažociņa kungs neķērās vērsim pie ragiem uzreiz un nepieprasīja izraidīt no valsts Dmitriju Jermolajevu? Kāpēc tikai tagad – pēc pieciem gadiem – SAB priekšnieks nāk klajā ar šādām atklāsmēm?

Iespējams, šos piecus gadus tas ir bijis liels noslēpums un tikai Dmitrija Jermolajeva publikācijas portālā riga.rosvesty.ru ir pamudinājušas Kažociņa kungu atklāt šo noslēpumu. Bet publikācijas ir bijušas visai asas un nepatīkamas. Piemēram, 2009. gada 23. jūlija publikācija Baidieties no spiegiem, kas nes dāvanas stāsta par biznesa klubu, kas nodibināts Baltkrievijā – kā apgalvo publikācijas autori – Latvijas specdienestu paspārnē. "No konfidenciāliem avotiem kļuvis zināms, ka kūrēt Latvijas biznesa kluba (LBK) darbību uzdots SAB darbiniekiem, kas strādā Latvijas diplomātiskās misijas aizsegā. (..) SAB paredz izmantot veiksmīgo izlūkošanas darba pieredzi, kas gūta Krievijā, atrodoties Latvijas bizneskluba pozīcijās. (..) Pēc ziņām, kas iegūtas no konfidenciāliem avotiem, LBK 2007. gadā Maskavā organizēja SAB interesēs strādājošais Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības vadītājs Krievijā Olafs Slūtiņš. 2008. gadā par LBK valdes priekšsēdētāju kļuva ar ASV CIP cieši saistītais ASV pilsonis Solomons Bukingolts, kas dzīvo Krievijā. (..) Pēdējā laikā LBK darbību personiski kūrē ar ASV specdienestiem saistītais Latvijas sūtnis Krievijā Edgars Skuja." Bet arī šāda veida publikācijas, iespējams, bija tikai ziediņi. Var gadīties, ka pēdējā lāse Kažociņa pacietības kausā bija Jermolajeva apgalvojumi, ka pats SAB priekšnieks ir cieši saistīts ar Rietumu specdienestiem.

Lai viestu skaidrību spiegu lietās, telefoniski sazinājāmies ar Dmitriju Jermolajevu, kurš patlaban atrodas Maskavā.

– Kā komentējat Jāņa Kažociņa apgalvojumu, ka jūs esat cieši saistīts ar Krievijas izlūkdienestu?

– Biju izbrīnīts, īpaši tāpēc, ka Kažociņam nebija nekādu pierādījumu šādiem apgalvojumiem. Arī tad, kad man divas reizes tika atteikta Latvijas vīza, nekādi paskaidrojumi nesekoja. Vienīgais, ko pateica Kažociņš, bija: es esot interesējies par Latvijas ekonomisko un politisko situāciju. Bet tas notiek legāli, no publiski pieejamiem avotiem. Pēc tam, kad aizbraucu no Latvijas, un tas bija pirms pieciem gadiem, nekādi

manas vainas pierādījumi netika uzrādīti.

– No Kažociņa teiktā varēja noprast, ka jūs spējat iedarboties uz cilvēku prātiem pirms Saeimas vēlēšanām.

– Zināt, es tiešām esmu ļoti pateicīgs Kažociņa kungam par bezmaksas reklāmu mūsu portālam. Ja viņš uzskata, ka viens Krievijas interneta portāls spēj mainīt Latvijas vēlēšanu iznākumu, tā ir augsta atzīme mūsu darbam.

– Jūs minējāt, ka mūsu SAB priekšnieks Jānis Kažociņš, iespējams, ir saistīts ar ārvalstu specdienestiem.

– Jā, Kažociņš taču ir bijušais britu armijas virsnieks, un būtu ļoti dīvaini, ja viņš nesadarbotos ar britu izlūkdienestu, līdz ar to viņš izpilda Londonas norādījumus.

– Vai tādā gadījumā jūs nesaskatāt dīvainības, ka Kažociņš tomēr kļuvis par mūsu SAB priekšnieku?

– Nav noslēpums, ka gan ASV, gan Lielbritānija spēcīgi ietekmē Latvijas iekšpolitiku, tādējādi tika izdarīts spiediens arī attiecībā uz

Kažociņu.

– Kā jums šķiet – vai Kažociņa vēršanās pret jums nav personiska atriebība, sak, man uzkāra aizdomas par sadarbību ar britu izlūkdienestu, es izdarīšu tā, ka tas Jermolajevs vairs netiek Latvijā.

– Nē, es nedomāju, ka tas bija personiski. Turklāt Kažociņš ir nodarbojies ar zirgiem, un tie, kam sirdslieta ir zirgi, nevar būt slikti cilvēki. Kažociņš ir profesionālis savā jomā, diemžēl viņš pārāk cītīgi pilda dažādus aizjūras norādījumus... Bet labi ir tas, ka viņš spēcīgi cīnās ar korupciju Latvijā.

– Jūs Krievijas vēstniecībā bijāt 3. sekretārs. Šis amats jau izsenis esot bijis rezervēts spiegiem.

– Būdams 3. sekretārs, es kūrēju ekonomikas jautājumus. Ne jau ko citu.

– Vai jūs gribētu Latvijā atgriezties kā diplomāts?

– Nē, negribētu vis. Kā parasts diplomāts – ne. Ir, protams, viens amats, kādā es gribētu atgriezties Latvijā – tas ir vēstnieka amats. Taču baidos, ka Krievija vēl nav gatava sūtīt uz Latviju tādus vēstniekus kā es.

– Kāpēc jums bija konflikts ar Viktoru Kaļužniju, iepriekšējo Krievijas vēstnieku Latvijā? Vai konflikts veicināja jūsu

atsaukšanu?

– Tas nebija konflikts, mums vienkārši bija dažādi uzskati par Krievijas sadarbību ar Latviju. Mani neatsauca, es aizgāju pats.

* * *

Jermolajevs pēc aiziešanas no diplomātiskā dienesta – tas notika pirms pieciem gadiem – nesteidzās ar atklāsmēm par to, kāpēc viņš tik pēkšņi to bija pametis. Jermolajeva versiju par to dienu notikumiem viņš sāk ar vēl senāku vēsturi: "2004. gada beigās es organizēju Kaļužnija tikšanos ar Ventspils uzņēmējiem. Pēc trim gadiem es tomēr uzrakstīju par to, kas tur notika."

"Tas bija 2004. gada 12. novembrī," savā portālā raksta Jermolajevs, "tieši tad Ventspilī aiz slēgtām durvīm notika Krievijas vēstnieka Viktora Kaļužnija tikšanās ar divpadsmit lielākajiem šīs pilsētas biznesmeņiem, ieskaitot Aivaru Lembergu un Oļegu Stepanovu. (..) Viktors Kaļužnijs izklāstīja savus darbības plānus republikā. Vēstnieks paziņoja, ka viņš "nav atbraucis uz Latviju, lai aizstāvētu krievu tiesības". Kaļužnijs uzsvēra, ka viņš "negrasās uzstāt uz izglītības sistēmas saglabāšanu krievu valodā". Savas pozīcijas argumentācijai vēstnieks izteica viedokli, ka "krievi tajā pašā Kanādā veiksmīgi un lieliski mācās angļu valodā". Kaļužnijs uzsvēra, ka par savu galveno uzdevumu uzskata biznesa attīstību. Pieskaroties Krievijas ārlietu ministrijas politikai attiecībā pret Latviju, Kaļužnijs paziņoja, ka "tā ir muļķīga". Jau pēc tikšanās viens no biznesmeņiem, kas piedalījās šajā sanāksmē, šo rindu autoram teica: "Ar Krievijas iepriekšējiem vēstniekiem mēs ļoti bieži strīdējāmies un nepiekritām viņiem. Taču mēs viņus cienījām par to, ka viņi izmantoja jebkuru izdevību, lai aizstāvētu Krievijas intereses. Par pašreizējo vēstnieku to diemžēl pateikt nevar.""

Cik šajā stāstā ir taisnības, grūti spriest. Taču var noprast, ka Jermolajevs savu aiziešanu saista nevis ar to, ka viņš, piemēram, būtu uzvedies neatbilstoši vēstniecības 3. sekretāra statusam, bet gan ar to, ka vēstnieks, pēc bijušā diplomāta domām, nav pietiekami aktīvi aizstāvējis Krievijas pozīcijas.

* * *

– Kāpēc jūsos tik liela interese par Latviju? Viena otra jūsu publikācija neliecina par izcilu toleranci attiecībā uz Latvijas Republiku.

– Es trīs gadus strādāju Rīgā, un sanāca tā, ka ļoti iemīlēju gan Rīgu, gan Jūrmalu, gan visu Latviju. Un šī mīlestība nezūd. Man ir divas mīlestības – Maskava un Rīga.

– Vai taisnība, ka interneta vidē jūs nereti darbojaties ar niku Kornets?

– Jā. Nodarbojos ar zirgu sportu, un kornets ir kavalērijas jaunākais leitnants, tāpēc izvēlējos šādu niku.

– Latvijas interneta portālā kompromat.lv jūs tikāt vainots par to, ka necienīgi esat atsaucies par eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kā arī apšaubījis valdības integrācijas politiku.

– Nu, tajā portālā esmu galīgi nomelnots... Bet es nekad neesmu apsūdzējis Vairu Vīķi-Freibergu nacionālismā, viņa ir viena no saprātīgākajām Latvijas politiķēm. Savulaik Krievijas presē bija vairākas publikācijas par to, ka VVF 2005. gadā nevajadzēja laist uz Krieviju, bet

es – tieši otrādi – apgalvoju, ka tas būtu lieliski, ja viņa atbrauktu uz Maskavu: tas būtu solis uz Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanu. Tas, ka tagad viena daļa Latvijas iedzīvotāju viņu dievina, bet cita – neieredz, liecina par to, ka viņa ir personība. Viņa ir harismātiska līdere.