Pēc plašām diskusijām valdība šodien vēl nepanāca vienprātību un nākamnedēļ, 13.aprīlī, mēģinās pieņemt gala lēmumu par, iespējams, astoņiem valsts uzņēmumiem, kuros būs atļauta darbinieku prēmēšana.
Patlaban virzītais variants paredz prēmiju atļaušanu vismaz astoņos uzņēmumos - valsts AS "Latvijas valsts meži", valsts AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", valsts AS "Starptautiskā lidosta "Rīga"", AS "Latvijas autoceļu uzturētājs", valsts AS "Latvijas gaisa satiksme", SIA "LDz Cargo", SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "Getliņi EKO".
Tomēr pēc plašām diskusijām tika nolemts, ka līdz nākamajai nedēļai tiks izvērtēts, vai šajā sarakstā neiekļaut "Latvijas Pastu", "Latvijas Dzelzceļu" un "Latvenergo" mātes un koncerna uzņēmumus.
Uz šo uzņēmumu iekļaušanu sarakstā strikti uzsvēra vairākas arodbiedrības, kuru pārstāvji kuplā skaitā bija ieradušies uz valdības sēdi. Galvenais arguments no organizāciju puses bija, ka šāda motivācijas sistēmas ir nepieciešama, jo ļaus novērtēt profesionālu ieguldījumu uzņēmumā un noturēt darbiniekus, kurus vilina uz ārzemēm.
Šādai pozīcijai piekrita arī ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), pēc kura domām "Latvenergo" strādā konkurences apstākļos, kas turpmākajos gados tikai palielināsies, tāpēc uzņēmuma darbiniekiem prēmijas būtu jāatļauj.
Līdzīgu viedokli par "Latvenergo" pauda arī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).
Uzklausot diskusijas, finanšu ministrs Einars Repše (JL), kurš pilda premjera pienākumus, rosināja, ka "saraksts ar šiem astoņiem uzņēmumiem tiek noslēgts" un turpmākās nedēļas laikā, kā arī koalīcijā ir jāpanāk vienprātība, vai saraksts vēl tiks papildināts.
LETA jau ziņoja, ka 1.aprīlī stājās spēkā noteikumi, kas paredz, ka, izpildot nepieciešamos kritērijus, valsts kapitālsabiedrībās būs iespējams maksāt prēmijas.
Lai izmaksātu prēmijas, uzņēmumiem būs jāatbilst šādiem kritērijiem: uzņēmumam nevar būt nodokļu parādu valsts vai pašvaldību budžetam, attiecīgi 2009.gadā ir bijusi peļņa, lielāka par 500 000 latu, vai peļņas nav bijis, bet zaudējumi plānoti, lai īstenotu kapitālsabiedrības attīstības (investīciju) programmu, un tie nav radušies valdes prettiesiskas darbības vai bezdarbības dēļ.
Tāpat kapitālsabiedrība konkurē starptautiskajā vai vietējā tirgū, kapitālsabiedrība nesaņem dotāciju no valsts vai pašvaldību budžeta pamatfunkciju veikšanai, bet pašu kapitāla rentabilitāte ir lielāka par 4%, kapitālsabiedrība darbojas transporta, enerģētikas, sakaru, mežsaimniecības vai ūdens apgādes nozarē.
Šis regulējums būs stingrāks nekā iepriekš valdības komitejas atbalstītais, kam atbilda 20 kapitālsabiedrības.
Kā žurnālistiem uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), ir jāsaprot, ka šim ir jābūt krīzes laika regulējumam, tāpēc kritērijiem jābūt stingrākiem. Pēc valdības vadītāja prognozēm, jaunais regulējums prēmēšanu varētu atļaut tikai četrās piecās kapitālsabiedrībās.
Finanšu ministrijai sadarbībā ar citām ministrijām uz 6.aprīļa valdības sēdi bija jāsagatavo atjaunots saraksts ar uzņēmumiem, kuri atbilst minētajiem kritērijiem un kuros būs atļauta prēmēšana.
Kā norādījusi ministrija, atbilstoši grozījumiem likumā no 2010.gada 1.aprīļa tiek mainīta piesaiste valdes locekļu mēnešalgas noteikšanai no Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētā iepriekšējā gada sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēra uz valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kuram tiek noteikts maksimāli piemērojamais koeficients - seši.
Līdz ar to noteikumi paredz diferencētu koeficientu atbilstoši kapitālsabiedrību iedalījumam grupā.
Kā norāda Finanšu ministrija, konkrētu kapitālsabiedrību valdes locekļu ienākumi palielināsies, jo noteikumi paredz iespēju izmaksāt prēmijas, kurām plānots finansējums aptuveni 20% no atalgojuma fonda.