Valdība vienojusies par jauniem fiskālās disciplīnas pasākumiem

Valdība šonedēļ slēgtā sēdē vienojusies par jauniem fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem, liecina šodien publiskotais sēdes protokols.

Lēmums paredz līdz Publiskās un privātās partnerības likuma spēkā stāšanās brīdim neatļaut slēgt pakalpojumu līgumus, kas klasificējami kā valsts un privātās partnerības līgumi.

Valdība arī nolēmusi neatļaut koncesijas resursu nodošanu koncesijā saskaņā ar Koncesiju likumu, ja koncesijas piešķiršanas nosacījumos paredzēts iekļaut izdevumus no valsts budžeta līdzekļiem.

Šie ierobežojumi gan neattieksies uz publiskās un privātās partnerības projektu "Jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība un apsaimniekošana četrās pašvaldībās", kas uzsākts atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam "Par atļauju Tukuma pilsētas domei, Ogres novada domei, Mārupes pagasta padomei un Ķekavas pagasta padomei noslēgt apvienoto iepirkuma līgumu par četru pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību un apsaimniekošanu pašvaldību teritorijās".

Savukārt, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu ekonomiju, Finanšu ministrijai divu mēnešu laikā uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai kā Ministru kabineta lietu grozījumu projektu Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi", paredzot samazināt komandējuma dienas naudas (kompensācijas par papildu izdevumiem) normas 20% apmērā.

Ministru kabinets pieņems lēmumu neuzsākt publiskās un privātās partnerības procedūru, ja Finanšu ministrija konstatēs, ka potenciālais publiskās un privātās partnerības līgums paredz samaksu par publiskās un privātās partnerības līguma izpildi veikt no valsts, pašvaldības vai cita publiskā partnera budžeta līdzekļiem.

Valdības lēmums arī paredz Zemkopības ministrijai uzdot nodrošināt, ka, izvērtējot VAS "Lauku attīstības fonds" garantiju portfeļa risku, pieļaujamais multiplikators nepārsniedz 3,5 reizes tā pašu kapitāla līmeni.

Lai nodrošinātu stingru garantiju politikas uzraudzību, sākot ar 2009.gada 1.oktobri, katru ceturksni mēneša laikā pēc ceturkšņa beigām Ekonomikas ministrijai uzdots iesniegt Fiskālās disciplīnas uzraudzības komitejai informāciju par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Garantiju aģentūra" izsniegtajām garantijām pieaugošā kārtībā un novērtējumu par tās darbību un garantiju politiku.

Zemkopības ministrijai arī uzdots iesniegt Fiskālās disciplīnas uzraudzības komitejai informāciju par "Lauku attīstības fonda" izsniegtajām garantijām pieaugošā kārtībā un novērtējumu par tās darbību un garantiju politiku.

Visām ministrijām līdz 2009.gada 8.oktobrim atbilstoši Finanšu ministrijas nosūtītajai formai uzdots iesniegt Finanšu ministrijai informāciju par ministriju, to padotībā esošo iestāžu, valsts kapitālsabiedrību un citu juridisko personu, kurās attiecīgās ministrijas ir valsts kapitāla daļu turētājas un kuras atrodas valsts tiešā vai netiešā izšķirošā ietekmē, uzsāktajiem vai 2009.-2010.gadā plānotājiem publiskās un privātās partnerības projektiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai uzdots apkopot informāciju par pašvaldību, to padotībā esošo iestāžu, pašvaldību kapitālsabiedrību un citu juridisko personu, kurās attiecīgās pašvaldības ir pašvaldības kapitāla daļu turētājas un kuras atrodas pašvaldības tiešā vai netiešā izšķirošā ietekmē, publiskās un privātās partnerības projektiem un līdz 2009.gada 30.oktobrim iesniegt to Finanšu ministrijai.

Valdības lēmums paredz aicināt citas institūcijas, kas atbilst publiskā partnera definīcijai Publiskās un privātās partnerības likuma izpratnē, līdz 2009.gada 8.oktobrim iesniegt Finanšu ministrijai informāciju par to publiskās un privātās partnerības projektiem.

Ekonomikas ministrijai uzdots sniegt atbalstu Finanšu ministrijai un Valsts kasei metodoloģiski novērtēt vispārējās valdības sektorā 2009.gadā veikto lielāko darījumu ietekmi uz vispārējās valdības sektora neto aizņēmumiem vai aizdevumiem atbilstoši Eiropas kontu sistēmas 95 principiem.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais