Saeimā šodien plašas debates izraisīja priekšlikums svītrot no Dzīvnieku aizsardzības likuma pantu, kurš atļauj dzīvnieku kaušanu atbilstoši reliģiskajām tradīcijām.
Viens no deputātiem, kurš ierosināja svītrot minēto pantu, Ingmārs Līdaka (ZZS) debatēs uzsvēra, ka "diemžēl, neskatoties uz dažu Latvijas zinātnieku apgalvojumiem komisijas sēdes laikā "Viesuļos", ka kaušanas metode ar pēckaušanas apdullināšanu ir pat humānāka par tradicionālo, es tomēr sliecos drīzāk piekrist Eiropas vetārstu federācijas un arī mūsu pašu Latvijas vetārstu citam slēdzienam, ka dzīvnieks līdz apdullināšanai pēc grieziena izdarīšanas tomēr ir jūtīgs. Un līdz ar to man šī metode pašam šķiet nepieņemama," sacīja deputāts.
Līdaka norādīja, ka liela daļa Latvijas zemes un mežu ir jau izsaimniekoti, atdoti cittautiešiem. "Dāņi sāk piecūkot Latviju, - nē, mēs pakļaujamies šim tirgum," piebilda deputāts.
Deputāte Janīna Kursīte (PS) norādīja, ka ekonomikas sildīšana, kurai pamatā ir princips darīt to jebkādā veidā, ka tik ātra nauda, nav vis sildīšana, bet griešanās uz riņķi.
Deputāte Inta Feldmane (LPP/LC) aicināja nepārdot par "30 sudraba grašiem savas tautas pirmdzimtību, savu garīgo teritoriju un Dieva svētību". "Šis likuma pants vistiešākā veidā skar mūsu garīgo pamatu un reliģisko mantojumu un izšķirs mūsu tautas un valsts garīgās eksistences nākotni," sacīja deputāte.
Pret priekšlikumu bija arī deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK). "Mēs diemžēl pārņemam pārāk daudz mums, latviešiem, neraksturīgu netikumu. Ja mēs turpināsim pārņemt visu to, kas vienā vai otrā, vai desmitajā valstī vai ticībā ir pieņemts, tad mēs nonāksim dziļā degradācijā," sacīja Tabūns.
Pret likuma panta svītrošanu debatēs iestājās Vents Armands Krauklis (TP): "Par ko vispār ir strīds? Īsts, profesionāls kāvējs Latvijas laukos izmanto tieši šādu metodi. Starpība varbūt ir vienīgi tā, ka tur imams blakus nestāv. Tādēļ arī nevajag šeit stāstīt par to, ka, teiksim, šis ir kaut kas jauns, neparasts Latvijai un nepieņemams."
Par minētā panta svītrošanu bija 20, pret - 45, atturējās - 10 deputāti.
SIA "Viesuļi" valdes priekšsēdētājs Normunds Teicāns, kura kautuve ir sertificēta atbilstoši "halal" gaļas ieguvei nepieciešamajām prasībām, aģentūrai LETA norāda, ka Saeimas deputāti savu darbu ir veikuši profesionāli.
"Mēs, "Viesuļu" kolektīvs, esam par to pateicīgi. Pieņemtais lēmums ir racionāls un ekonomiski dziļi pamatots. Pirmkārt, pasaulē, tostarp Eiropā un Latvijā, pieprasījums pēc gaļas, kas ražota saskaņā ar šo metodi, ir lielāks nekā piedāvājums. Un Latvijai ir viss - gan tradīcijas, gan lopu audzēšanas iespējas un prasmes, gan tehnoloģijas, lai tā atgūtu kādreizējo augstākās kvalitātes gaļas eksportētājvalsts statusu.
Otrkārt, "Viesuļi" ir veikusi ievērojamus ieguldījumus, tostarp cilvēku apmācībā un 2 miljonus eiro (1,4 miljonus latu) tehnoloģijās, lai kā pilotprojekts uzrādītu patiešām nevainojamu rezultātu. Pateicoties šīs dienas Saeimas deputātu balsojumam, uzņēmums varēs izpildīt savas līgumsaistības kā vietējā, tā eksporta tirgos, kā arī nodrošināt darba vietas ne tikai uzņēmumā, bet arī zemnieku saimniecībās visā Latvijā, kas sadarbojas ar "Viesuļiem"," stāsta Teicāns.