Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.
– Ir skaidrība, ko darīt ar banku. Parex sadalīšanas risinājums ir izmantots Zviedrijā, Somijā un citur. Kas ir ņemts par paraugu?
– Princips ir nodalīt banku biznesu no sliktiem vai šaubīgiem aktīviem, kas ir radušies krīzes rezultātā. Piemēram, aktīviem, kas radušies, ieķīlājot nekustamos īpašumus, kurus tagad nevar pārdot par saprātīgu cenu. Lielā mērā vecā banka pārtaps par aktīvu pārvaldījuma fondu, kas pārvaldīs aktīvus vismaz tik ilgi, kamēr tie atgūs zīmīgu daļu no savas vēsturiskās vērtības. Savukārt bankai ir jākoncentrējas tieši uz pamatdarbību. Tieši šādi savulaik tika izveidota Nordea banka Somijā.
Gatavojot šo projektu, mēs izvērtējām to pieredzi, kas ir bijusi daudzās valstīs. Tika piesaistīts starptautisks konsultants, kuram kā bezkaislīgam arbitram bija jāizvērtē, kā labāk rīkoties. Kā ātrāk un bez jauniem lieliem satricinājumiem pārvarēt krīzi. Gala rezultātā esam nonākuši pie slēdziena, un valdība atbalstīja restrukturizācijas modeli, kas paredz perspektīvu un nākotnes bankas biznesa profilam atbilstošo aktīvu nodalīšanu jaunā bankā.
– Kuras klientu grupas skars pārmaiņas?
– Visi noguldītāji automātiski tiks pārvietoti uz jauno banku. Principā nekādas pārmaiņas klienti nesajutīs.
Pirms nedēļas tikos ar Northern Rock vadību. Šī bija banka, kas viena no pirmajām nonāca finanšu grūtībās un kuras problēmu risināšana tagad tiek pabeigta, izdalot no sliktās bankas labo banku.
– Kā izpaudīsies pārmaiņas bankas klientiem?
– Klientam vienas dienas vakarā izbeigsies attiecības ar vienu juridisko personu, bet nākamās dienas rītā viņam attiecības turpināsies ar citu juridisko personu. Banka plāno, ka konta numurs un viss cits, ieskaitot klientu menedžeri, paliks tas pats. Mainīsies tikai bankas nosaukums. Latvijā šāda pārmaiņa ir juridiski sakārtota – tas ir paveicams, piemērojot Kredītiestāžu likuma 59. pantu, kas dod tiesības Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sadalīšanu veikt tā, lai nav jāpārslēdz klientu līgumi un nav jāpārslēdz līgumi ar darbiniekiem, kas citādi būtu ļoti darba un laika ietilpīgi. Tas pats attiecas uz tiem klientiem, kas ņēmuši kredītus un neko nekavē. Cits jautājums ir par tiem, kuri ņēmuši kredītus un kuriem ir kavējumi. Darba grupa izvērtēs, kuri klienti kopā ar viņu aktīviem tiks pārcelti uz jauno banku un kuri no klientiem paliks vecajā bankā. Klientu izvērtējums notiks mēneša vai sešu nedēļu laikā.
– Kas notiks ar Parex bankas ārzemju aktīviem? Vai šo daļu ir paredzēts pārdot?
– Jānodala bankas restrukturizācija no bankas pārdošanas. Bankas restrukturizācijas plāns tiks iesniegts Eiropas Komisijai. Tas ir plāns, kā mēs rīkosimies, ja akcionāru struktūra netiks mainīta. Restrukturizācija ir pasākumu saraksts, kā mēs darbosimies nākamos piecus gadus, ja saglabājas valsts atbalsts un pārdošana nenotiks. Paralēli šim procesam turpinās sarunas ar investoriem par bankas daļas pārdošanu. Es neizslēdzu, ka kaut kas varētu tikt pārdots arī pirms sadalīšanas. Bankai ir jāstrādā jebkuros apstākļos, gan tad, ja banku izdodas pārdot privātam investoram, gan arī tad, ja neizdodas. Pirms gada mums bija cerības pārdot banku kā vienotu veselumu, bet no šāda projekta nekas nesanāca. No biznesa viedokļa, sadalot banku, lietosim tādu pašu mehānismu, kāds ir lietots Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Lielbritānijā, Īrijā. Bankai, kura strādā ar grūti atgūstamiem aktīviem, ir nepieciešama pavisam cita tipa vadība, salīdzinot ar banku, kas strādā kā normāla kredītiestāde. Kas attiecas uz starptautiskajiem aktīviem, Vācijas, Zviedrijas filiāles, bankas pārstāvniecības NVS valstīs, Parex Asset Management, tā meitas uzņēmumi un pārstāvniecības pāries uz jauno banku, tāpat kā Šveices banka būs jaunajā bankā. Joprojām turpinās diskusijas par NVS kredītportfeli. Pārliecinoši ir argumenti nesadalīt šo kredītportfeli starp jauno un veco banku. Ja visi NVS kredīti tiks sadalīti, tad vajadzēs divas komandas darbam ar NVS klientiem. Labāk, ja visa šī kredītu daļa paliktu tikai vienā bankā. Citādi starptautiskie aktīvi tiks sadalīti pēc tiem pašiem principiem kā Latvijas aktīvi. Tie aktīvi, kas nav saistīti ar bankas tiešo darbu, paliks vecajā bankā. Jaunajā bankā nonāks tie aktīvi, kuriem nav jāveido uzkrājumi.
– Kas notiek ar valdības ieguldījumu? Kurā bankā tas paliks?
– Kopumā depozītos un kapitālā no valsts puses ir ieguldīts miljards.
Valsts atbalsta nauda tiks sadalīta starp divām bankām. Daļa Valsts kases depozītu nonāks vecajā, bet daļa jaunajā bankā. Tiklīdz jauno banku iegādātos investors, tas pārfinansētu valsts naudu un Valsts kase momentā atgūtu daļu savu ieguldījumu. Savukārt par veco banku interese varētu būt riska kapitālam, kas arī varētu pārfinansēt daļu valsts noguldījuma, un tad daļa paliktu kā valsts ilgtermiņa ieguldījums nekustamo īpašumu biznesā. Ja šos īpašumus pārdotu tagad un uzreiz, tad to lielākā daļa būtu jānoraksta. Paturot šos īpašumus piecus līdz desmit gadus, ir iespējas, līdzīgi kā Somijā un Zviedrijā, atgūt daudz lielāku valsts naudas daļu. Zviedrijas gadījumā nekustamo īpašumu cenas paaugstinājās un valdība pat neko nezaudēja.
Ja šogad valsts atgūtu 3/4 no sava ieguldījuma Parex bankā, tad Latvija varētu atteikties no Starptautiskā Valūtas fonda tālākas palīdzības.
Jautājums ir, kā tas notiks un kad. Manuprāt, ir jāsāk sadalīšanas darbs un jāgaida EK atbilde. Es pat pieļauju, ka banka varētu daļu aktīvu pārdot iespējamam investoram, pat pirms tiek pabeigta oficiāla sadalīšana. Teorētiski sadalīšanu var apsteigt konkrētu investoru piedāvājumi. Ir interese gan par jaunās bankas biznesa daļu, gan par vecās bankas aktīviem.
– Kas īsti ir šie neprofilējošie aktīvi?
– Tās, piemēram, ir līzinga kompānijas citās valstīs. Piemēram, Parex bankas autolīzings Krievijā ir pārstāvēts 11 pilsētās un, kā jau teicu, aktīvi, kas radušies, ieķīlājot nekustamos īpašumus, kurus tagad nevar pārdot par saprātīgu cenu.
– Pret sadalīšanas plānu stingru kritiku un pat draudus izsaka bijušie īpašnieki.
– Atcerēsimies, kas īsti notika – Parex banka nonāca lielās grūtībās, netika galā ar savām saistībām, un bez valsts naudas tā nespētu atmaksāt sindicētos kredītus. Bez valsts atbalsta banka vienkārši bankrotētu. Ja valsts neienāktu ar savu depozītu, tad Parex banka šodien nepastāvētu. Bez valsts atbalsta bankas kreditori un akcionāri ciestu ievērojamus zaudējumus. Visi. Akcionāri, gan lielie, gan mazākuma akcionāri, zaudētu pilnīgi visu. Valsts ienāca un izglāba situāciju. Viens no taisnīguma principiem, ko lieto Eiropas un starptautiskajā praksē: bankrotējušu uzņēmumu īpašnieki nedrīkst gūt labumu, kamēr nav atdots valsts atbalsts. Tikai tad, kad valsts ir savu ieguldījumu atguvusi, tad akcionāri un kreditori var saņemt labumu. Ja sliktos aktīvus pārvietotu citur, bet vecajā bankā paliktu tikai labie aktīvi, tad visi akcionāri saņemtu ievērojamu labumu no bankas vērtības pieauguma. Visi tie, kas ieguldīja bankas subordinētajā kapitālā, uzņēmās risku un zaudētu visu, ja valsts neieguldītu vienu miljardu kopumā. Zaudētu pilnīgi visu, ja valsts viņiem nepalīdzētu.
– Sabiedrības sašutumu izraisa fakts, ka – lai glābtu bankas īpašniekus, iespējams, pat izglābjot šo īpašnieku dzīvību, valsts ieguldīja miljardu, un no tā tagad cieš visi. Savukārt īpašnieki prata motivēt politiķus noslēgt bijušajiem īpašniekiem tik izdevīgu līgumu, ka viņi turpina saņemt procentus. Tolaik Parex bankas akcionāri bija ar fantastiski lielu politisko ietekmi. Spriežot pēc pretreakcijas politiskajās aprindās, politiskā ietekme viņiem joprojām ir ievērojama. Vai nesaskatāt risku, ka bijušo īpašnieku politiskā ietekme var apdraudēt šo projektu un bankas restrukturizācija var tikt torpedēta?
– Mēs piedāvājam idejas, kā risināt problēmu. Esam sagaidījuši esošā akcionāra atbalstu. Tagad lēmums ir ātri jāīsteno. Nekas ārkārtējs nenotiek. Valsts piesaistīja profesionālus konsultantus, kas tagad valstij palīdz sadalīt valstij piederošu īpašumu. Aktīvu vērtība nemainās, tos sadalot. NVS aktīvi paliks tikpat vērtīgi, cik tie ir arī tad, ja tos pārcels uz citu banku. Manuprāt, ja šo īpašumu sadalīsim, tad to varēsim vieglāk atdot. Ja tas ir veids, kā valsts varēs atgūt atpakaļ savus ieguldījumus, tad mēs pietuvināsim krīzes beigas.
– No brīža, kad EK atsūtīs savu piekrišanu, cik ilgā laikā tiks pabeigta restrukturizācija?
– Var neko nedarīt un gaidīt atļauju vai iesniegt plānu un jau sākt darbu, pirms atļauja saņemta. Atcerēsimies, ka 2008. gadā Latvijas valsts pārņēma Parex banku, nesaņemot formālu Eiropas Komisijas atļauju. Pārņēma bez EK atļaujas. Arī tā var. Ja no bankas pārdošanas viedokļa to ir labāk sadalīt, tad tas jādara.
Restrukturizācijas projekts principā neatšķiras no līdzīga projekta Anglijā (piemēram, Northern Rock sadalīšana), kuram EK atļauju iedeva. Termiņš, līdz kuram bankas sadalīšanu varētu pabeigt, ir jūlijs. Lēmums jāpieņem valdībai.
– Dati par visu uzņēmumu algu struktūru (VID datu bāze) ir nonākuši kaut kādas armijas rokās. Algu struktūra uzņēmumos, kas darbojas tirgos ar augstu konkurences pakāpi, parasti ir konfidenciāla informācija, kas netiek izpausta pat darbiniekiem, kur nu vēl konkurentiem. Manuprāt, pirms kāda laikā Parex bankā viens viceprezidents nemaz nedrīkstēja zināt, cik liela ir otra viceprezidenta alga. Kā vērtējat it kā Parex uzņēmumu algu publiskojumus?
– Dažādās valstīs ir radikāli atšķirīga pieeja. Ir valstis, kurās ienākumu deklarācijas ir publiskas un informāciju par jebkura cilvēka ienākumiem var uzzināt ikviens. Ja Latvijas likums neatļauj publiskot šādu informāciju, tad ir nepareizi to publiskot. No otras puses – attiecībā uz valsts sektoru atklātībai ir jābūt lielākai.
Viens no finanšu krīzes secinājumiem ir atziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir jāuzmana arī tās finanšu paketes, kas tiek lietotas personāla motivācijai. Tikai tā var nonākt no vienas galējības otrā. Pirms krīzes atalgojuma jautājums vispār netika apskatīts. Biznesa riski par atalgojuma sistēmu netika vērtēti. Tagad virziens ir uz pretējo pusi, aizliedzot finansiālu motivāciju. Tā ir liela kļūda. Lai nozarē noturētu labu vadītāju, ir jābūt motivācijas sistēmai, jo vadītājs riskē kopā ar akcionāriem. Akcionāri saņem dividendes, bet vadītājs bonusus. Motivācijai ir jābūt saistītai ar risku pārvaldījumu. Parex bankas gadījumā atalgojums būtu jāsaista ar valsts naudas atmaksu un bankas atgriešanos privātajā sektorā, nevis ar tirgus daļas pieaugumu vai citiem mērķiem.
– Parex banka darbojas tirgus segmentā, kurā valda asa un nežēlīga konkurence. Valsts atbalsta turpināšana var radīt tirgus izkropļojumu, kas var izraisīt ievērojamus zaudējumus tām komercbankām, kas valsts atbalstu nesaņem. Vai arī kavēšanās ar Parex bankas transformāciju varētu radīt risku par ilgstošu un garu tiesvedību, vērtējot valsts protekcionismu attiecībā uz vienu banku.
– EK šo jautājumu izvērtēs ļoti rūpīgi, jo vēlas, lai valsts atbalsts tiktu atmaksāts pēc iespējas ātrāk. Kamēr valsts atbalsts nav atgriezts, tikmēr mēs ar saviem piedāvājumiem nedrīkstam kropļot tirgu, jo valsts atbalstu nedrīkst izmantot tirgus daļas palielināšanai.
– Vai Parex banka neplāno veikt ieguldījumu kādā mediju projektā?
– 15 gadus strādāju dažādos uzņēmumos, pašlaik strādāju tikai Parex bankā. Man Latvijā ir nekustamie īpašumi un vērtspapīri. Līdz ar to man nav personiskas saistības ar jebkura cita uzņēmuma ieguldījuma plāniem.
Parex banka neplāno šādus ieguldījumus, un varu to pamatot ar pretjautājumu – cik tad ienesīgs pašlaik ir mediju bizness Latvijā?
– Kad atsāksiet kreditēšanu?
– Ja salīdzinām Parex bankas likviditāti šodien ar situāciju pirms gada, tad ir redzami būtiski uzlabojumi. Īpaši situācija uzlabojās no brīža, kad samaksājām pēdējo sindicētā kredīta maksājumu, pat neraugoties uz to, ka puse summas bija jāaizņemas no Valsts kases. Ir sācies noguldījumu pieaugums – februārī vien noguldījumi palielinājās par 60 miljoniem latu. Starp citu, arī bankas eiroobligāciju cena otrreizējā tirgū šobrīd sasniedz 92,72% no nomināla vērtības, kas nozīmē, ka to cena ir atgriezusies pirmskrīzes līmenī. Tas skaidri norāda, ka tirgū nav svārstību pēc valdības pieņemtā lēmuma par bankas sadalīšanu – situācija stabilizējas. Pagājušonedēļ parakstījām līgumu ar Eiropas Investīciju banku, jo tagad svarīgākais, lai banka atsāk tautsaimniecības kreditēšanu. Vasarā mēs sāksim izsniegt kredītus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpat banka ir saņēmusi atļauju palielināt kredītlimitus bankas lielākajiem lojālajiem klientiem – uzņēmumiem, lai veicinātu to iespējas attīstīties ekonomiski sarežģītos laikos, šim mērķim novirzot līdz 10 miljoniem latu. Šis lēmums dod mums iespēju nostiprināt attiecības ar bankas uzņēmumu sektora stratēģiski svarīgākajiem klientiem, sniedzot atbalstu to darbībai un attīstības plānu īstenošanai.