Pasaules Bankas (PB) rekomendācijas Latvijai par budžeta izdevumu samazināšanu ir jāuztver ar zināmu piesardzības devu, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).
"Protams, visas šīs rekomendācijas mēs nevarēsim ieviest," teica Ministru prezidents, atzīmējot, ka valdībai ir jānovērtē tas, par cik būs jāsamazina nākamā gada budžets un jānāk klajā ar priekšlikumiem, kā to paveikt.
Pēc Dombrovska teiktā, precīzu summu, par cik būs jāsamazina nākamā gada budžets, varēs redzēt, kad Finanšu ministrija būs izstrādājusi makroekonomiskās attīstības scenāriju, un tas būs maijā.
Intervijā LNT rīta raidījumam "900 sekundes" premjers atzina, ka galvenokārt nākamā gada budžeta izdevumu samazinājums būs jāveic uz pamatbudžeta, nevis sociālā budžeta rēķina.
Premjers turklāt piebilda, ka PB minētie ir īstermiņa risinājumi, bet valdībai ir jādomā par vidēja termiņa darbiem. Tā, piemēram, Labklājības ministrija strādā pie priekšlikumiem sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai.
Valdības mērķis ir panākt, ka nākamgad budžeta deficīts ir ne lielāks par 6% no iekšzemes kopprodukta. Latvija pašai jāizdomā, kā samazināt budžeta deficītu no 8,5% no iekšzemes kopprodukta šogad uz 6% 2011.gadā, atzina premjers.
Kā ziņots, PB Latvijai rosina apsvērt ļoti sāpīgus budžeta izdevumu samazināšanas lēmumus, kas iedzīvotāju ienākumus varētu samazināt vēl vairāk un skartu valsts pārvaldi, pensijas un sociālos pabalstus, kā arī veselības aprūpi un izglītības sistēmu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie dokumenti.
PB delegācija Rīgā strādājusi no 16. līdz 26.martam, lai turpinātu darbu pie Latvijas valsts izdevumu pārskata. Sagatavotajos dokumentos par iespējamajiem 2011.gada budžeta izdevumu samazināšanas pasākumiem PB rosina izvērtēt vienotās atalgojuma sistēmas izveidi valsts institūcijās un centralizētas jaunu amatu izveides kontroles ieviešanu, kas ļautu ietaupīt līdz desmit miljoniem latu.
Ieteikts turpināt darba vietu samazināšanu, galvenokārt ministrijām pakļautajās aģentūrās, valsts uzņēmumos, kā arī pašvaldību institūcijās, kas palīdzētu ietaupīt 10 līdz 20 miljonus latu. Rosināta arī turpmāka valsts funkciju konsolidācija vai atteikšanās no tām, kas ļautu samazināt valsts budžeta izdevumus par līdz pat 50 miljoniem latu. Šīs reformas galvenokārt varētu attiekties uz valsts uzņēmumiem un dažādām aģentūrām.
Valsts finanšu pārvaldības kontroles pastiprināšana palīdzētu ietaupīt 10-30 miljonus latu, uzskata PB, kura rosina arī rūpīgāk kontrolēt Izglītības, Kultūras un Satiksmes ministriju pakļautībā esošajiem valsts uzņēmumiem un institūcijām piešķirtā finansējuma izlietošanu un nodrošināt neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšanu.
Ierosināts atcelt tiešās subsīdijas gan valsts, gan pašvaldību uzņēmumiem, kas strādā ar zaudējumiem. Ietaupījums no tā valsts sektorā varētu sasniegt 40-150 miljonus latu, bet pašvaldību sektorā - 20-70 miljonus latu.
PB arī rosina izvērtēt pensiju neapliekamā minimuma samazināšanu no 165 līdz 80 latiem mēnesī, kas ļautu ietaupīt 85 miljonus latu. Ja neapliekamais minimums tiek samazināts līdz 140 latiem, ietaupījums budžetā veidotu 24 miljonus latu. Tāpat ierosināts atcelt piemaksas pensijām, kas pārsniedz 140 latus mēnesī, par līdz 1996.gadam veiktajām sociālajām iemaksām, un tas ļautu ietaupīt 120 miljonus latu.
Rosināts arī ieviest vispārēju pensiju indeksāciju, balstoties uz patēriņa cenu indeksa izmaiņām. Tas 2011.gadā ļautu budžetā ietaupīt 31 miljonu litu.
Ieteikts atcelt vecāku pabalstu strādājošajiem vecākiem un aizstāt to ar ģimenes valsts pabalstu 100 latu apmērā. Šī reforma budžeta izdevumus samazinātu par 65 miljoniem latu.
Savukārt 27,4 miljonus latu varētu ietaupīt, par 50% samazinot valsts budžeta finansētās vietas visās augstākās izglītības iestādēs vai arī par 50% samazināt budžeta finansējumu katrai studiju vietai, starpību sedzot studentiem, uzskata PB.
Tāpat rosināts pārtraukt subsīdijas studiju kredītiem, tādējādi ietaupot 6-20 miljonus latu.
Bet veselības aprūpes nozarē paredzēts samazināt gultas vietu skaitu valsts slimnīcās līdz 450 uz 100 000 iedzīvotāju, tādējādi 2011.gadā ietaupot desmit miljonus latu.
Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace aģentūrai LETA apstiprināja, ka saņemts šāds PB dokuments ar sākotnējo redzējumu un ieteikumiem. Tomēr šis esot tikai sākotnējais ziņojums, jo PB tehniskās palīdzības Latvijai ietvaros vēl tikai sagatavos ziņojumu par publiskā finansējuma izvērtējumu veselības un izglītības nozarē, kā arī sociālajā sfērā. Paredzams, ka gala ziņojums tiks sagatavots maijā vai jūnijā.
Finanšu ministrija saskaņā ar valdības apstiprināto 2011.gada valsts budžeta projekta izstrādes grafiku divu nedēļu laikā pēc PB izvērtējuma saņemšanas iesniegs valdībā informatīvo ziņojumu par tajā paustajām atziņām un priekšlikumiem.
Informācija, kas tika saņemta no PB pēc tās tehniskās misijas beigām pagājušajā nedēļā, nekādā veidā nav uzskatāma par Pasaules Bankas oficiālo viedokli un priekšlikumiem Latvijas valsts budžeta izdevumu mazināšanai. Tas ir tikai sākotnējais izvērtējums, kas uztverams tikai kā materiāls debatēm, bet nevis kā jau konkrēti realizējami priekšlikumi, uzsvēra Melnace.