Vējonis: Ir jāstiprina iedzīvotāju noturību pret Krievijas informācijas aktivitātēm

© Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Nepieciešams stiprināt Baltijas valstu iedzīvotāju noturību pret Krievijas informācijas aktivitātēm, tā tikšanās laikā Rīgā norādījis Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā, tikšanās laikā Vējonis norādījis, ka esošajā drošības situācijā būtiski svarīgs ir NATO samitā Varšavā pieņemtais lēmums stiprināt alianses klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā. "NATO valstu plašā dalība kaujas grupās Baltijas valstīs apliecina mūsu sabiedroto ieinteresētību reģiona drošībā," sacīja prezidents.

Viņš uzsvēra, ka ikvienai NATO dalībvalstij ir svarīgi nodrošināt aizsardzības izdevumus 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). "Šim mērķim Latvija tuvojas pakāpeniski, lai sasniegtu 2% no IKP aizsardzībai jau 2018.gadā," teica Vējonis.

Tikšanās laikā tika pārrunāta nepieciešamība stiprināt Baltijas valstu iedzīvotāju noturību pret Krievijas informācijas aktivitātēm. Amatpersonas bija vienisprātis, ka valstīm šai jautājumā ir jāsadarbojas gan divpusējā līmenī, gan ciešā sadarbībā NATO un Eiropas Savienības (ES) ietvaros.

Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību ES darba kārtībā saglabāt Austrumu partnerības (AP) jautājuma aktualitāti un veicināt Rīgas samita lēmumu īstenošanu. Latvija atbalsta nākamā AP samita organizēšanu šā gada novembrī Briselē, tā sagatavošanas procesā iesaistot arī AP partnervalstis, akcentēja Vējonis.

Puses bija vienisprātis, ka Latvijai un Lietuvai cieši jāsadarbojas sarunās par nākamo ES Daudzgadu budžetu.

Atbildot uz Lietuvas puses paustajām bažām par Baltkrievijas teritorijā būvētās Ostrovecas AES drošību, Vējonis norādīja, ka Latvija atbalsta Lietuvas nostāju attiecībā uz nepieciešamību ievērot visus nepieciešamos drošības un vides standartus šī projekta realizācijā.

Latvijā

Transporta enerģijas likums paredz veicināt transporta nozares “zaļināšanu”, ieviešot transporta enerģijas modernizēšanas pienākumus, kā arī samazināt patēriņam nodotās transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzes emisiju intensitāti par vismaz 16% līdz 2030. gadam.