LPP/LC nesteidz atbalstīt Maizīti; PCTVL viņu varētu atbalstīt

© Gatis Gierts, f64

Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), kurai parlamentā ir piecas deputātu balsis, varētu atbalstīt Jāņa Maizīša atkārtotu iecelšanu ģenerālprokurora amatā, savukārt partija LPP/LC vēl domā, vai atbalstīt Maizīša kandidatūru.

LPP/LC Saeimas frakcija, kurai parlamentā ir desmit deputāti, šodien tikās ar ģenerālprokuroru Maizīti, kurš atkārtoti izvirzīts augstajam amatam. Partija vēl domā, vai atbalstīt Maizīša kandidatūru ģenerālprokurora amatam, žurnālistus pēc tikšanās informēja partijas ģenerālsekretārs Vitālijs Aizbalts.

"Mēs vēl neesam gatavi paust savu lēmumu. Balsojums ir aizklāts, taču mūsu frakcijai būs kopīgs lēmums," sacīja Aizbalts.

Viņš norādīja, ka šodien ar Maizīti tikusi pārrunāta viņa iepriekšējā darbība un vēl plānotais. "Es personīgi vērtēju Maizīša darbu pozitīvi, bet ir lietas, kas līdz tiesai tā arī nav nonākušas," sacīja Aizbalts un kā piemēru minēja tā saucamo Rēzeknes burtnīciņu lietu.

Ar Maizīti šodien tikās arī PCTVL Saeimas frakcija, kura varētu balsot par Maizīša iecelšanu amatā, sacīja frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners.

Pliners minēja, ka frakcija vēl lēmumu nav pieņēmusi, taču deputātiem, iepazīstoties ar Maizīša sacīto, esot pārliecība par viņa godaprātu un piemērotību amatam.

Kā ziņots, Saeimas Juridiskā komisija rīt, 31.martā, gatavos lēmumprojektu par Maizīša atkārtotu virzīšanu ģenerālprokurora amatam.

Maizītis ģenerālprokurora amatā tika pārvēlēts 2005.gada 3.martā. Toreiz Saeima viņu apstiprināja ģenerālprokurora amatā ar pārliecinošu balsu vairākumu - par Maizīša atkārtotu ievēlēšanu balsoja 74, pret bija 17 deputāti, atturējās divi.

Pirmo reizi Maizīti Ģenerālprokuratūras vadītāja amatā Saeima uz pieciem gadiem apstiprināja 2000.gada maijā.

Līdz tam kopš 1994.gada Maizītis bija strādājis Cēsu rajona prokuratūrā par virsprokuroru, bet vēl pirms tam - no 1991. līdz 1994.gadam - viņš šajā pašā prokuratūrā strādāja par izmeklētāju.

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais