Šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pārvērtās par "Providus" pētnieces, aizsardzības ministra Imanta Lieģa (PS) padomnieces Lindas Austeres cīņu pret iespēju uzzināt valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu.
To paredz jau divos lasījumos atbalstītie grozījumi Valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Deputātiem bija izdalīta Austeres sagatavota un "Providus" pētnieka Valta Kalniņa parakstīta vēstule, kurā tiek klāstīts, ka "atklātība nav panaceja, bet gan politisks rīks, kura optimālai darbībai ir nepieciešams, lai īstenotos arī citi priekšnosacījumi". Vēstulē tiek atgādināts, ka "Providus" ir ilgstoši un aktīvi rosinājis un atbalstījis atklātības principu stiprinošu normu iekļaušanu rīcībpolitikas dokumentos un normatīvajos aktos.
"Tomēr šoreiz jūtamies spiesti norādīt uz, mūsuprāt, būtiskiem trūkumiem diskusijā par konkrēto likumprojektu un aicinām deputātus nesteigties ar tik būtisku grozījumu izdarīšanu bez pietiekama izvērtējuma," teikts vēstulē.
Austere deputātiem apgalvoja, ka tikai Peru un dažos ASV štatos katram interesentam esot tiesības uzzināt, kādu atalgojumu saņem valsts un pašvaldību darbinieki. Latvija, pēc "Providus" pētnieces domām, esot jau tā kļuvusi par vienu no Eiropas līderēm publiskoto valsts amatpersonu gada ienākumu deklarāciju skaita ziņā, vairāk deklarāciju tiekot publiskots tikai Kazahstānā un mazliet mazāk - Igaunijā.
Dzirdot to, deputāts Staņislavs Šķesters (ZZS) satraukts taujāja: "Ar ko amatpersonas ir sliktākas par pārējiem?" Saeimas deputātu atalgojums un dažādas saņemtās kompensācijas katru mēnesi tiek publiskotas parlamenta interneta mājaslapā.
Savukārt deputāts Jānis Lagzdiņš (TP) pauda pārliecību, ka "cita veida, kā tikai ar ekstrēmu atklātumu, novērst nejēdzīgos kropļojumus atalgojumā nav iespējams". Lagzdiņš arī norādīja, ka mazturīgie un pensionāri, kuri, atraujot no iztikas, maksā par komunālajiem pakalpojumiem, tikai no Neo nelegāli nopludinātajiem datiem uzzina, cik nesamērīgi augstas algas tiek maksātas šo pakalpojumu sniedzējiem un viņu priekšniekiem.
Valsts kancelejas direktora vietniece Baiba Pētersone atgādināja, ka "Latvijā ir Eiropā pati lielākā neuzticība publiskajai varai". Atalgojuma apmēra publiskošanu Pētersone salīdzināja ar valsts un pašvaldības darbinieka "izģērbšanu", jautājums tikai esot, vai to darīt reizi gadā vai katru mēnesi.
Deputāti ilgi strīdējās par to, vai būs daudz tādu interesentu, kuri pieprasīs informāciju par valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu. Beigās tika nospriests, ka tie varētu būt žurnālisti un garīgi slimie cilvēki.
Deputāti vienojās arī Valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, tāpat kā Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikt, ka personas dati, kā arī informācija par viņa atalgojuma apmēru ir izmantojama tikai žurnālistikas vajadzībām saskaņā ar likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" un mākslinieciskām vai literārām vajadzībām.
"Providus" pētniece centās panākt, lai žurnālistiem un citiem interesentiem būtu pieejami tikai dati par valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku gada, nevis mēneša atalgojumu. Turklāt tika nolemts, ka informācija tiks sniegta tikai par noteiktu amatu algām, nevis par konkrētās personas atalgojumu.
Deputāts Pēteris Hanka (ZZS), klausoties diskusijā, pauda izbrīnu par "Providus" pēkšņo vēršanos pret atklātuma paplašināšanu valsts pārvaldē un pašvaldību darbā, pēc viņa domām, "zem "Providus" vēstules kaut kas slēpjas".
Savukārt deputāts Māris Kučinskis (TP) ironizēja, ka žurnālisti un sabiedrība vēlētos, lai valsts pārvaldē un pašvaldībās visi saņem tikai minimālo algu. Kučinskis arī ironizēja, ka atklātības vārdā Latvijā, tāpat kā Holandē, dzīvojamajām mājām nedrīkstētu būt aizkari. Dzirdot šīs Kučinska ironiskās piezīmes, Lagzdiņš viņam atgādināja, ka atklātības palielināšana valsts pārvaldē un pašvaldību darbā "ir arī Šķēles plānā" un ka "deputātam tomēr vajadzētos strādāt pēc savas partijas programmas".
Par konkrētu likumprojekta redakciju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lems kādā no nākamajām sēdēm.
Kā ziņots, Saeima ir otrajā lasījumā akceptējusi grozījumus Valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas noteic, ka informācija par valsts un pašvaldību darbinieku atalgojumu ir publiski pieejama.
Šī likuma norma neattieksies uz militāristiem un drošībniekiem, par kuru atalgojumu ziņas joprojām netiks publiskotas.
Konkrēta informācija par darbinieku atalgojumu valsts un pašvaldības institūcijās tiks sniegta uz interesentu iesnieguma pamata.
Likuma norma par atalgojuma apjoma publiskošanu neattieksies uz valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām, kurās valsts, pašvaldības vai publiski privātajai kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas. Informācija par šīm kapitālsabiedrībām, izņemot kredītiestādes, amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek publiskota attiecīgās kapitālsabiedrības vai kapitāla daļu turētāja mājaslapā internetā, ja kapitālsabiedrība saņem valsts budžeta līdzekļus, pilda tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus vai tās darbība ir saistīta ar maksājumu valsts budžetā administrēšanu, pārvalda vai apsaimnieko valsts īpašumu vai organizēt valsts īpašuma privatizāciju, saņem pašvaldību budžetu līdzekļus vai ir izveidota, lai piedalītos pašvaldības autonomo funkciju pildīšanā.