Neraugoties uz Latvijas Zemnieku savienības (LZS) iekšpartijisko rīvēšanos, kuras atskaņas publiskajā telpā uzpeldēja īsi pirms partijas kongresa, tas plūdu pārņemtajā Jelgavā sestdien noritēja bez skandāliem.
Kā galvenie darba vektori laikam līdz LZS priekšvēlēšanu kongresam vasarā iezīmējās iekšpartijiskās darba organizācijas, komunikācijas uzlabošana, partijas izteiktāka nacionālā pozicionēšanās un ekonomisko pamatnostādņu iezīmēšana priekšvēlēšanām.
Nacionālā nots
Viena no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un tajā ietilpstošās LZS nacionālisma konkrētām izpausmēm būs Nacionālā mantojuma produktu likuma izstrāde, kas sekmēšot lauku attīstību, nacionālo tradīciju saglabāšanu, nosakot nacionālā mantojuma produktu kritērijus tradicionālās amatniecības izstrādājumiem, augu un dzīvnieku šķirnēm, to produktiem, ēdienu receptēm, pakalpojumiem. Tādējādi LZS latviskuma stiprināšanu sāk ar pašiem, nevis ienaidnieka meklēšanu atšķirībā no vienas otras citas partija, tajā skaitā TB/LNNK, ar kuru ZZS runā par kopīgu kandidēšanu Saeimas vēlēšanās. Sarunas vēl notiek, bet ZZS gatava startēt arī esošajā sastāvā. "Esmu Robertam Zīlem (TB/LNNK priekšsēdētājam) teicis, ka šajā izšķirošajā brīdī jānoliek vieglās dienas Eiropā malā un jāved partija uz Saeimu, lai šis nacionālais politiskais spēks nepazūd no politiskā spektra," teic A. Brigmanis. TB/LNNK par kopīgu startu vēlēšanās runā arī ar Vienotību, bet atšķirībā no tās, pēc A. Brigmaņa teiktā, LZS partnerību veido uz līdztiesības principiem, nevis kādu ņemot kā "mazāko brāli".
ZZS ir trešā populārākā partija ar nepilnu 9% vēlētāju atbalstu, bet papildu balsis apvienība cer piesaistīt no neizlēmušajiem vēlētājiem. 40% vēlētāju, pēc partijas rīcībā esošajiem datiem, ir neitrāla attieksme pret ZZS, vēl daudzi vēlētāji ZZS norādījuši kā otro izvēli. Atšķirībā no LPP/LC un Vienotības vadības, kas dižmanīgi lēš sev 40% un vairāk balsu, A. Brigmanis ir pieticīgāks un spriež, ka, summējot pirmo un otro izvēli, ZZS varētu iegūt vairāk nekā 20% balsu.
Nodokļu iniciatīvas
LZS rezolūcijās un vadības runās iezīmētas atsevišķas nodokļu iniciatīvas, ko gan nevar nosaukt par visaptverošu, konceptuālu redzējumu nodokļu politikā un ekonomikā. LZS prasīs palielināt ar nodokli neapliekamo minimumu līdz 100 latiem, palielināt to pensijām, ģimenēm ar bērniem, prasa samazināt IIN jau 2010. gadā no 26 uz 15% pašnodarbinātajiem, izvērtēt iespēju ieviest vienotu IIN un UIN ar kopējo likmi 19%, dalītu PVN likmi ārvalstu un vietējiem ražojumiem, nodokļu atlaides nacionālā mantojuma produktu ražotājiem. "Latvija jāsaglabā kā zemu nodokļu valsts, to smagums jāpārnes no darbaspēka uz patēriņu," no kongresa tribīnes deklarēja A. Brigmanis. Jautāts, kā tad konsolidēs budžetu par 400 miljoniem latu, ja LZS galvenokārt piedāvā nodokļu samazināšanu, atlaides, izņemot progresīvo IIN no 1000 latiem, iestājas par pedagogu algu paaugstināšanu un kategorisku pensiju nesamazināšanu, LZS šefs atrunājās: "Ar konkrētiem rāmjiem jānāk Finanšu ministrijai, mēs parādām savu domu." Neviena no prasībām nebūšot kategoriska, LZS priecāšoties, "ja kaut vienu vai divas varēs realizēt". Turklāt šai Saeimai tikai jāiezīmē nākamā gada budžeta skices, bet mazākumvaldībai nevarot būt mandāts tā apstiprināšanai vai kādu būtisku izmaiņu, griezienu veikšanai, kas jāatstāj nākamajai valdībai. Par to, ka Valdim Dombrovskim (JL) izdosies izveidot vairākumvaldību, A. Brigmanim neesot lielu ilūziju, lai vai kā, "ZZS būs stingrs šīs valdība atbalsts".
To, ka arī sociālajā budžetā nav vairs ko konsolidēt, atzina labklājības ministrs Uldis Augulis, tai uz kakla ir arī 194 000 bezdarbnieku, no kuriem liela daļa gan nodarbināti nelegāli.
Visai vispārīgi LZS runā par "Jauno ekonomikas modeli" ar "zināšanām, jaunradi, augstu nodarbinātību un labklājību", sekmējot inovācijas, investīcijas izglītībā, pētniecībā, uzņēmumu specializēšanos, finansējuma palielināšanu ES fondu projektiem, saimniecisko aktivitāšu veicināšanu laukos. Veselības aprūpē LZS prasa paplašināt kompensējamo medikamentu klāstu un atlaižu apjomus, samazināt iedzīvotāju maksājamo daļu medicīnas pakalpojumu saņemšanai bez versijām, kur ņemt naudu, ja neskaita priekšlikumu pensiju piemaksām un vecāku pabalstiem to vienkārši pasmelties no citas kabatas: pamatbudžeta. Virkni zemnieku interesēs ieviestu uzlabojumu uzskaitīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš gan LZS vēl nav iestājies, bet, visticamāk, kandidēs vēlēšanās no ZZS.
Dumpinieku pieradināšana
Partijas vadības pārvēlēšana šajā kongresā nebija paredzēta, bet par to, ka to varētu prasīt atsevišķi dumpinieki, izskanēja ziņas jau pirms kongresa. Lai izskaidrotos, partijas vadība ar neapmierinātajiem bija vairākas stundas diskutējusi pirms kongresa un arī tajā neliedza paust atšķirīgo viedokli no tribīnes, Saulkrastu delegātam Andim Kļaviņam speciāli dodot vārdu debašu sākumā. A. Kļaviņš norādīja, ka, lai atjaunotu pilsoņu ticību politiķiem, jāieklausās savos līdzpilsoņos un šis process vispirms jāsāk partijā. "Partijas iekšienē tika savākti paraksti par partijas vadītāja nomaiņu, bet tie netiks iesniegti valdē, jo mērķis nav sašķelt vai pārņemt partiju, bet dot skaidru signālu partijas vadībai, ka komunikācija ar biedriem ir nepietiekama," bilda A. Kļaviņš. A. Brigmanis žurnālistiem atzina, ka lielās slodzes dēļ Saeimā un kontaktos ar valdību viņš nav spējis komunicēt arī ar biedriem reģionos un nav pamanījis, kā partija izaugusi, tai pievienojušies jauni, inteliģenti, darboties griboši cilvēki arī pilsētās, kuri grib redzēt arī politiskās izaugsmes iespējas, to, kā viņi var ietekmēt lēmumus. Virknei partijas organizatoriskā darba uzlabošanas ierosmju viņš piekrīt, un par to lems tuvākajā valdes sēdē, bet ne priekšlikumam partijas valdē nedeleģēt ministrus un Saeimas deputātus. Papildus citām komunikācijas formām LZS plāno ieviest diennakts uzticības telefonu ar dežurējošo Aivaru Berķi.
Runāt par iespējamo Aivara Lemberga lomu vēlēšanās kongress apzināti izvairījās – par to lēmumu pieņems vasarā.
LZS ir vairāk nekā 1700 biedru. Partijas kopējo vecuma struktūru lielā mērā atspoguļo kongresa delegātu vecuma struktūra: 30–59 gadus veci – 70%, virs 60 gadiem – 25%, līdz 30 gadiem – 5%. Samērā mazais gados jaunu cilvēku īpatsvars jau ir ilggadēja LZS problēma.