Bičkovičs ģenerālprokurora amatam izvirza Maizīti

© Andrejs Terentjevs, f64

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs šodien ģenerālprokurora amatam izvirzīja pašreizējo šī amata ieņēmēju Jāni Maizīti. Par Maizīša iecelšanu ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu būs jābalso Saeimai.

Par savu izdarīto izvēli kandidāta izraudzīšanā šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar Maizīti paziņoja Bičkovičs. Viņš šodien pie sevis uz sarunu bija aicinājis Maizīti, lai no viņa saņemtu nepastarpinātu piekrišanu kandidēt un noformētu attiecīgus juridiskus dokumentus. Tāpat uz sarunu Maizītis aicināts, lai nepastarpināti no Bičkoviča dzirdētu, ka tieši viņš tiek virzīts apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā.

Jau šodien Bičkovičs uz Saeimu sūtīšot dokumentus par izvirzīto kandidātu, taču par to, kad parlaments varētu lemt par Maizīša apstiprināšanu amatā, jāvaicā Saeimas prezidijam.

Maizīša līdzšinējā darba pieredze, profesionālās spējas, izglītība, prasmes, kas gūtas divu pilnvaru termiņu laikā, vadot lielo prokuratūras kolektīvu, kā arī personiskās īpašības un pieņemtie lēmumi - tas ir kopums, kas lika Bičkovičam virzīt ģenerālprokurora amatam Maizīti.

Maizītis apliecināja, ka neatteiksies no savas iepriekš paustās pozīcijas, ka ir gatavs vēlreiz ieņemt šo atbildīgo amatu, ja reiz viņš ir izraudzīts kā kandidāts. Maizītis esot gatavs iet uz parlamentu un atbildēt uz jebkuriem deputātu uzdotiem jautājumiem. Desmit gadu laikā, vadot prokuratūru, ne viss bijis gludi, ir pieļautas arī kādas kļūdas, bet Maizītis ir gatavs par to runāt un domāt, kā tās novērst un vairs nepieļaut.

Janvāra sākumā Maizītis, kura pilnvaras ģenerālprokurora amatā beigsies 11.maijā, paziņoja, ka ir gatavs kandidēt ģenerālprokurora amatam arī trešo reizi.

"Izvērtējot savu līdzšinējo pieredzi un likumos nenoregulēto situāciju ap ģenerālprokurora amata kandidāta izraudzīšanās kārtību kopumā, varu teikt - ja AT priekšsēdētājs mani uzrunās, esmu gatavs atkārtoti pretendēt ģenerālprokurora amatam," tolaik sacīja Maizītis.

Maizītis trešo reizi uz šo amatu būtu gatavs kandidēt tāpēc, lai neapstātos vairāki prokuratūras sāktie procesi. "Joprojām prokuratūra nodarbojas ar pietiekami daudzām smagām lietām, kuras nevar ne izmeklēt, ne atrisināt vienā dienā, vienā gadā. Tie ir ilgstoši procesi, un es uzskatu, ka es esmu šos procesus tomēr kā vadītājs virzījis un atbalstījis, un man ir svarīgi, lai nekas neapstātos," sacīja Maizītis.

Kā ziņots, Maizītis ģenerālprokurora amatā tika pārvēlēts 2005.gada 3.martā. Toreiz Saeima viņu apstiprināja ģenerālprokurora amatā ar pārliecinošu balsu vairākumu - par Maizīša atkārtotu ievēlēšanu balsoja 74, pret bija 17 deputāti, atturējās divi.

Pirmo reizi Maizīti Ģenerālprokuratūras vadītāja amatā Saeima uz pieciem gadiem apstiprināja 2000.gada maijā.

Līdz tam kopš 1994.gada Maizītis bija strādājis Cēsu rajona prokuratūrā par virsprokuroru, bet vēl pirms tam - no 1991. līdz 1994.gadam - viņš šajā pašā prokuratūrā strādāja par izmeklētāju.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1961.gada 18.jūlijā dzimušais Maizītis 1984.gadā ir beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, bet viņa vaļasprieki ir peldēšana, slēpošana un alus kausu kolekcionēšana.

Saskaņā ar likumu ģenerālprokurors tiek ievēlēts uz pieciem gadiem bez ierobežojuma atkārtotai kandidēšanai. Par ģenerālprokuroru var kļūt persona no tiesnešu un prokuroru vidus pēc atsevišķiem gadu kritērijiem.

Gatavību pretendēt uz ģenerālprokurora amatu tika izteicis arī bijušais prokurors un tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) padomnieks Guntis Akmeņkalns.

Latvijā

Aizvadītajā nedēļā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa amatpersonas saņēma informāciju, ka Krāslavas novadā veiktas krāpnieciskas darbības pret kādu sievieti. Šā gada 21. novembrī likumsargiem izdevās personu aizturēt un atsavināt izkrāpto naudu. Saistībā ar šo notikumu Valsts policija ir uzsākusi kriminālprocesu.