Tautas partijas (TP) lēmumam par aiziešanu no Valda Dombrovska (JL) vadītās valdības ir maz sakara ar premjera atteikšanos slēgt divpusēju vienošanos ar TP, tomēr Dombrovska valdība līdz vēlēšanām, visticamāk, noturēsies.
Kā uzskata politologs Andris Runcis, TP paziņojums par aiziešanu no valdības nav negaidīts un uz šādu soli partija gājusi vairākus mēnešus, un aicinājums premjeram slēgt divpusējo vienošanos partijas pārstāvjiem licies pieņemamākais variants, kā ar vismazākajiem zaudējumiem aiziet no valdības, atrodot tam atbilstošu ieganstu.
Turklāt TP, kuras dibinātājs Andris Šķēle vadījis trīs koalīcijas valdības, nevarēja nesaprast, cik bīstami šādā situācijā premjeram būtu veikt tik radikālus soļus, parakstot piedāvāto līgumu un tādējādi izceļot starp citiem koalīcijas partneriem tieši TP, bet pārējos nobīdot malā kā nevajadzīgus. "Ja Dombrovskis parakstītu līgumu, tad tas nozīmētu, ka valdība krīt, jo jebkura cita partija var iziet no valdības un pateikt, ka mēs neesam vajadzīgi," uzsver politologs, atzīstot: "Domāju, ka ikvienam bija skaidrs, ka "Jaunais laiks" līgumu neparakstīs."
Arī politoloģe Iveta Kažoka ir pārliecināta, ka TP nav tik naiva, lai lolotu cerības uz minētā līguma parakstīšanu, bet viņu pārsteidz partijas neprasmīgi nospēlētais sašutums par tās priekšlikumu neņemšanu vērā.
"Rodas iespaids, ka politiskās partijas arvien mazāk novērtē vēlētāju veselo saprātu un to, ka šādi demagoģiski soļi nepaliek nepamanīti, un šis gadījums kā reizi bija neprasmīgs un Tautas partijai neraksturīgs solis," viņa uzskata, piebilstot, ka partijai, kura allaž sevi pozicionējusi kā profesionāļu un darītāju komandu, varētu būt grūti izskaidrot saviem vēlētājiem, kādēļ TP no valdības aizbēg vēl daudzu nepopulāru lēmumu pieņemšanas priekšvakarā, turklāt pagaidām pat neuzņemoties jaunas valdības veidošanu.
Politoloģe arī uzskata, ka TP pārstāvji zinājuši ne tikai to, ka Dombrovskis atteiksies parakstīt līgumu, bet arī to, ka partijas pārstāvji izšķirsies par aiziešanu no valdības, neredzot citas metodes labāka starta nodrošināšanai vēlēšanās. Tomēr viņa atgādina, ka šāds solis ne vienmēr attaisno cerības, jo JL aiziešana no Aigara Kalvīša (TP) vadītās valdības rezultējusies popularitātes kritumā.
"Tautas partijai nav ko zaudēt, un, visticamāk, reitingi vēl nekritīs, bet neticu, ka vēlētāji šādu soli novērtēs, jo būs grūti izskaidrot, ka partijas piedāvājums bija vērsts uz reālu rīcību, nevis bija pseidopiedāvājums, kura vienīgais publiski redzamais pamatojums bija doties prom no valdības, nevis cīnīties par savu ideju īstenošanu," pārliecināta Kažoka, pēc kuras domām, TP bija arī citi veidi, kā ietekmēt valdības darbu idejiskos un programmatiskos jautājumos.
Politoloģes vērtējumā, TP aiziešana no valdības, visticamāk, ir histērijas vadīts solis, jo partija līdz pēdējam brīdim nav spējusi nolemt, kurā pusē vēlas atrasties. Kažoka neizslēdz, ka partijai ir arī tālejošāki plāni, kas tiks realizēti pirms vēlēšanām, kā, piemēram, apvienošanās ar LPP/LC vai iešana uz esošo valdību no opozīcijas puses, tomēr ticamāks viņai šķiet pirmais variants.
Savukārt Runcis uzskata, ka pirms šāda lēmuma pieņemšanas partija, visticamāk, apspriedusies ar saviem biedriem, jo bez to atbalsta TP valde diez vai būtu gatava "iet uz visu banku". Viņaprāt, patlaban partija koncentrēsies uz darbu ar saviem biedriem reģionos un no šāda viedokļa, iespējams, valdības pamešana kopsummā varētu būt veiksmīgs gājiens.
Attiecībā uz Dombrovska valdības darbu abi politologi izsakās diezgan optimistiski: Runcis uzskata, ka, tā kā mazākuma valdība turpinās strādāt līdz vēlēšanām, ministru posteņus koalīciju veidojošajām partijām nāksies sadalīt savā starpā, jo diez vai kāda no opozīcijas partijām būtu gatava tai pievienoties. Turklāt, ja tic TP līderu teiktajam, valdība var rēķināties ar partijas atbalstu lēmumos, kas sakrīt ar TP pozīciju, savukārt citos, iespējams, būs jāmeklē citu opozīcijā esošo politisko spēku atbalsts.
Arī Kažoka, kura gan norāda, ka par valdības stabilitāti spriest ir grūti, atzīst, ka vairāk tic scenārijam, kurā pašreizējā Ministru kabineta locekļi savos amatos paliek līdz vēlēšanām, jo opozīcijas partijas neizskatās ieinteresētas valdības gāšanā. Taču riskus valdības stabilitātei var radīt iekšējie strīdi par amatiem, kā arī nespēja vienoties par dažādiem būtiskiem lēmumiem, kas jāpieņem Saeimā, tostarp par ģenerālprokurora un Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu amatos. "Tas varētu būt ļoti sarežģīti, jo nav garantēts Saeimas vairākuma atbalsts, bet, ja partijas tiks ar šiem jautājumiem galā, valdība līdz vēlēšanām noturēsies," viņa uzskata.