Koalīcijai vairs nav vairākuma balsu
Kuslās debates trešdien notikušajā pēc Tautas partijas iniciatīvas sasauktajā Saeimas ārkārtas sēdē, kurās ar kritiku Valda Dombrovska (JL) valdībai piedalījās maz deputātu, dažuprāt, parādīja TP vājumu.
No otras puses, divu koalīcijas partneru TP un JL asā vārdu apmaiņa radīja šaubas, cik ilgi valdība pastāvēs šādā sastāvā. Turklāt nespēdama mobilizēt citas Saeimas frakcijas debatēm ārkārtas sēdē, TP tomēr ir panākusi, ka virsroku gūst tās pozīcija par jaunu nodokļu neieviešanu.
Premjera partija šodien Saeimas plenārsēdē nevirzīs otrdien valdības vairākuma apstiprināto projektu mājokļa nodokļa ieviešanai, Neatkarīgajai pēc koalīcijas ārkārtas apspriedes trešdienas vakarā atzina JL līdere Solvita Āboltiņa. JL nepietiek balsu attiecīgo Nekustamā īpašuma nodokļa likuma grozījumu projekta virzīšanai Saeimā, jo bez TP pret mājokļa nodokļa ieviešanu viennozīmīgi ir arī opozīcijas partijas LPP/LC, Saskaņas centrs, PCTVL, bet svārstīga ir TB/LNNK nostāja, liecina aģentūras LETA veiktā aptauja. Kādam TP politiķim tas neoficiāli ļāva prognozēt, ka JL nespēja nodrošināt balsis mājokļa nodoklim parāda, ka diez vai Saeimā tiks nobalsots arī par visu 2010. gada budžetu. Iepriekš neoficiāli šaubas par budžeta pieņemšanu Neatkarīgajai bija paustas arī no ZZS puses.
"Šī diena parādīja Tautas partijas vājumu. Izrādījās, ka viņiem īsti nav ne argumentu, ne argumentētāju," pēc ārkārtas sēdes Neatkarīgajai teica JL līdere S. Āboltiņa. Lai gan šī ārkārtas sēde tika sasaukta pēc TP iniciatīvas, debatēs piedalījās tikai daži tās deputāti – frakcijas vadītāja Vineta Muižniece, Vents Armands Krauklis, Oskars Spurdziņš, Aija Barča. Tas ļāva izdarīt secinājumus par nevienprātību pašā TP par tālāko darbu šajā valdībā. No atsevišķiem TP politiķiem, kuri trešdien nekāpa tribīnē atbalstīt partijas nostāju, iepriekš neoficiāli bija izskanējis viedoklis, ka iziešana no šīs valdības partijai būtu līdzvērtīga pašlikvidācijai.
Savukārt TP līderis Mareks Segliņš trešdienas vakarā, komentējot S. Āboltiņas vērtējumus par to, ka ārkārtas sēde parādījusi viņa partijas vājumu, īsziņā Neatkarīgajai rakstīja, ka šo viņas izteikumu vērtē kā "provokāciju, tāpat kā rīcību Rugātes jautājumā". Jāatgādina, ka TP neatkāpjas no savas deputātes Antas Rugātes izvirzīšanas darbam Saeimas prezidijā un uzskata, ka premjeram jāspēj viņai nodrošināt vairākuma balsis, bet JL, tāpat kā absolūtais vairākums koalīcijas un opozīcijas frakciju, viņu neatbalsta. Pēc M. Segliņa domām, šī ir "provokācija ar mērķi piespiest TP aiziet no valdības, gāzt valdību un TP padarīt par vainīgo, bet neizdosies, būs šai valdībai jāstrādā". To, vai valdībai būs jāstrādā ar TP tās sastāvā, M. Segliņš neprecizēja.
Trešdienas ārkārtas sēdes debatēs nepiedalījās neviens no opozīcijā esošās LPP/LC, kas citkārt izmanto iespēju kritizēt V. Dombrovska valdību. Arī no citām frakcijām runātāju nebija daudz – pa pāris no opozīcijā esošajām Saskaņas centra un PCTVL un koalīcijas partnera ZZS un Pilsoniskās savienības. Pēdējie vairāk aicināja uz konstruktīvu darbu valdībā. Sava premjera valdību aizstāvēja arī vairāki JL deputāti. To, ka LPP/LC, nepiedaloties debatēs, faktiski neatbalstīja TP pozīciju, cerīgi uztvēra JL politiķi, kas paļaujas uz šīs opozīcijas partijas balsīm, ja valdību pamestu TP.
Saeimas ārkārtas sēdes oficiālais pamatojums bija finanšu ministra E. Repšes (JL) ziņojuma uzklausīšana par starptautisko aizdevēju piešķirtā finansējuma saņemtās daļas izlietojumu un atlikušās daļas izmantošanas nosacījumiem. Pāris stundu ilgajās debatēs izskanēja jau iepriekš dzirdēta viedokļu apmaiņa starp TP un JL, kā jaunums nāca TP deputāta Venta Armanda Kraukļa atklātais, ka nule publiskotajā vienošanās tekstā ar Starptautisko valūtas fondu nav ietverta visa informācija, ko dokumenta oriģinālā parakstīja koalīcija. V. A. Krauklis paguva pateikt, ka "mēs 400 miljonus aizņemsimies arī no privātā sektora", kad viņu pusvārdā pārtrauca E. Repše, no vietas sākdams kliegt, lai deputāts pārstāj izpaust valsts noslēpumu. Pāris teikumu, kuri noslepenoti, lai nedotu priekšrocības spekulantiem, "galīgi nemaina, protams, šīs vienošanās garu, saturu un tā tālāk", apgalvoja E. Repše. Pēc sēdes finanšu ministrs žurnālistiem skaidroja, ka informācija atklāj, "cik tieši, kurā tirgū un kurā brīdī" valsts varētu aizņemties privātajā sektorā, tādēļ tās izpaušana ļautu spekulantiem nopelnīt uz valsts rēķina.