Satversmes tiesa pasludinājusi spriedumu lietā par vecāku pabalsta samazināšanu strādājošiem vecākiem un atzinusi, ka tas atbilst Satversmei.
Satversmes tiesa kā argumentu, kāpēc vecāku pabalsta ierobežojums strādājošiem vecākiem atbilst Satversmei, min faktu: apstrīdētā norma neliedz personai, kura strādā un kurai ir bērns līdz viena gada vecumam, saņemt vecāku pabalstu kā tādu. Tomēr jau pēc pāris mēnešiem stāsies spēkā pilnīgs aizliegums – strādājošie vecāki pabalstu nevarēs saņemt vispār.
Svētdienas, 2009. gada 14. jūnija, valdības lēmums par bērnu pabalstu jeb tā saukto māmiņu algu samazinājumu nebija negaidīts, tomēr pārsteidza, ka valdība nav atradusi citu variantu kā vien tādu, kas kārtējo reizi sadala bērnu vecākus un pašus bērnus divās daļās. Strādājošajiem vecākiem pabalstu nolēma maksāt uz pusi mazāku nekā nestrādājošajiem. Turklāt saskaņā ar likumu Par pensiju un pabalstu izmaksu laika posmā no 2009. gada jūlija līdz 2012. gadam jau šāgada maijā vecāku pabalstu jeb tā saukto māmiņu algu nevarēs saņemt, ja vecāks turpinās strādāt. Satversmes tiesas spriedums lielākajai daļai jauno vecāku ir negaidīts, pat šokējošs, jo pēc tiesas sprieduma pensiju lietā, kurā tiesa atzina par neatbilstošiem Satversmei pensiju samazinājumus strādājošiem pensionāriem, šķita, ka Temīda nostāsies arī vecāku pusē.
Ierobežojumus gan vecākiem, gan pensionāriem noteica viens un tas pats likums, kas tika pieņemts lielā steigā, neizdiskutējot ar sociālajiem partneriem, turklāt norma attiecībā uz bērnu pabalstiem parādījās tikai pašā gala dokumentā. Tiesa, pirms šā likuma pieņemšanas bija zināms, ka pabalstus plāno samazināt, un, kā toreiz Neatkarīgajai atzina labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), "labāk strādājošiem samazināt uz pusi, nekā visiem par 10 procentiem".
Pieļaujams dažāds apmērs
Par apstrīdētās normas atbilstību Satversmei 2009. gadā tika ierosinātas vairākas lietas, kuras tika apvienotas vienā. Tiesa secināja, ka nestrādājošie vecāki un strādājošie vecāki neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Personas, kas vienlaikus saņem darba algu un vecāku pabalstu, ir labākā situācijā nekā tās, kas ir bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem tikai vecāku pabalstu.
Pirmajā gadījumā pēc vecāku pabalsta saņemšanas ģimenes labklājības līmenis palielinās, bet otrajā – paliek iepriekšējā līmenī. Tādēļ tiesa secināja, ka no vienlīdzības viedokļa ir pieļaujams dažāds pabalsta apmērs strādājošiem un nestrādājošiem vecākiem. Tiesa secināja, ka apstrīdētā norma neliedz personai, kura strādā un kurai ir bērns līdz viena gada vecumam, saņemt vecāku pabalstu kā tādu. Tātad likumdevējs ir saglabājis iespēju visām personām, kuru ģimenē ir bērns līdz viena gada vecumam, saņemt valsts atbalstu.
Interesanti ir Satversmes tiesas secinājumi, kuros atblāzmojas Labklājības ministrijas vairākkārt izteiktais apgalvojums, ka pabalstu nesaņem tas, kas ir mājās ar bērnu. Proti, tiesa norāda: ieviešot vecāku pabalstu, izveidojās tāda situācija, ka ģimenes varēja izvēlēties vecāku pabalstu noformēt uz tā vecāka vārda, kurš pirms bērna piedzimšanas bija saņēmis lielāku atalgojumu. Piemēram, ģimenē, kurā līdz bērna piedzimšanai viens no vecākiem nestrādāja, bet otrs strādāja, pabalstu saņēma nevis tas no vecākiem, kurš nestrādāja un atradās kopā ar bērnu (sociālais pabalsts – bērna kopšanas pabalsts būtu 50 latu apmērā), bet gan tas, kurš strādāja un saņēma algu (vecāku pabalsts). Savukārt gadījumos, kad abi vecāki pirms bērna piedzimšanas bija strādājuši, viņi vecāku pabalstu lūdza piešķirt tam, kuram ir lielāka alga, lai gan mājās ar bērnu palika otrs vecāks, kuram vecāku pabalsts būtu jāsaņem 70 procentu apmērā no savas vidējās algas. Šādā veidā izmantots vecāku pabalsts nonācis pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu 2006. gadā.
Tiesa arī atgādina, ka, ieviešot šo pabalstu, netika palielināta sociālo iemaksu likme, un līdz ar to vecāku pabalsts ievērojami pasliktina sociālā budžeta stāvokli.