Vienotība negrib veidot vienotu frakciju

Triju Vienotības partiju politiķi Saeimā ērtāk jutīšoties, nevis strādājot vienoti kopīgā frakcijā, bet gan katrs atsevišķi, aptaujājot frakciju vadītājus, noskaidroja Neatkarīgā.

Pēc pompozā Vienotības dibināšanas kongresa Neatkarīgā mēģināja pārliecināties, kā sludinātās frāzes par apvienošanās izšķirošo nozīmi valsts politiskajā un saimnieciskajā izaugsmē tiek īstenotas dzīvē. Vienkāršākais veids, kā remdināt partiju Jaunais laiks (JL), Pilsoniskā savienība (PS) un Sabiedrības citai politikai (SCP) alkas strādāt vienotā frontē būtu tās deputātiem apvienoties vienotā Saeimas frakcijā. Tas ne tikai rādītu, cik tālu Vienotības politiķu vārdi saskan ar darbiem, bet arī ļautu ietaupīt valsts budžetam, piemēram, uz frakciju vadītāju algu izmaksām un citiem ar frakciju darbu saistītajiem izdevumiem.

Ignorē kārtības rulli

Saeimas kārtības rullis neuzliek par pienākumu partijām apvienoties vienotā frakcijā, taču tur norādīts, ka "par partiju un politisko bloku sastāvu un visām pārmaiņām tajā nekavējoties jāpaziņo prezidijam". Jau ilgāku laiku Vienotības politiķi stāsta, ka Saeimā notiekot kopīgas frakciju sēdes, kurās piedalās visas trīs Vienotības partijas. Tādējādi, šķiet, būtu loģiski, ja atbilstīgi kārtības rullim par jauno politisko bloku būtu paziņots Saeimas prezidijam. Tomēr Saeimas preses dienests Neatkarīgo informēja, ka prezidijā neesot nekādu ziņu par jauna politiskā bloka izveidi.

Vienoti tikai trešdienās

Tajā pašā laikā Vienotības politiķi Neatkarīgajai vienprātīgi skaidroja – Saeimas kārtības rullis paredz, ka frakciju var dibināt vai nu vienas politiskās partijas, vai viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti. Tā kā Vienotība vēl neesot partija un arī vēl neesot vienota kandidātu saraksta, kopīgu frakciju dibināt neesot juridiska pamata. Detalizētāk skaidrojot pamatojumu darbam atsevišķās frakcijās, politiķu viedokļi tomēr atšķīrās. SCP valdes priekšsēdētājs Aigars Štokenbergs, uz jautājumu, kāpēc Vienotība nestrādā vienā frakcijā, atbildēja lakoniski: "Varbūt arī būtu strādājuši vienā frakcijā, bet pagaidām neviens par to nav runājis."

JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis atbildēja, ka Saeimā partijas strādājot atsevišķi tāpēc, ka "esam ievēlēti no dažādām partijām. Pagaidām apvienoties vienotā frakcijā nav īstas nepieciešamības. Ja runājam par ekonomiju, tad es tāpat jau esmu atteicies no automašīnas, kura man kā frakcijas vadītājam tika piešķirta. Rīkojos pēc iespējas taupīgi, netaisot no tā populismu. Nedomāju, ka, saliekot trīs frakcijas kopā, būtu liela ekonomija. Tik un tā kopējais konsultantu un automašīnu skaits nemainītos. Neraugoties uz to, Vienotība ir. Regulāri sanākam kopā. Pat ja mēs uztaisītu vienu frakciju, tik un tā katra partija pirms lēmumu pieņemšanas konsultētos ar saviem biedriem. Mēs trešdienās vienmēr Saeimā sanākam kopā." Vaicāts, vai bijusī Sorosa fonda – Latvija valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte arī piedalās šajos saietos, Dz. Zaķis skaidroja: "Šajā Saeimā viņa netika ievēlēta."

Bažas par darba ražīgumu

Arī PS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile uzsvēra, ka katru trešdienu frakcijas sanākot uz kopējām sēdēm: "Mums šī kopējā sadarbība notiek. Līdz vēlēšanām šī vienotā partija tomēr neizveidosies. Tas būs nākamais solis. Tāpēc uzreiz pieņemt lēmumu par frakciju apvienošanu nav pareizi. Tā, protams, valsts budžetu varētu ietaupīt, bet vai mēs tādējādi veicinātu mūsu darba spēju izmantošanu. Mēs pie tā vēl neesam pieraduši, bet iespējams, ka darbs pie vienotas frakcijas līdz šīs Saeimas darbības beigām varētu notikt. Vispirms jāizlemj jautājums, vai Vienotība būs jauna partija vai tomēr triju partiju apvienība."

Līdzekļu ekonomija

Saeimas preses dienesta sniegtā informācija liecina, ka katrai Saeimas frakcijai pēc Saeimas Saimnieciskās komisijas lēmuma tiek piešķirta viena Saeimas autobāzes automašīna uz pieciem deputātiem. Tāpat noteikts, ka frakcijā uz pieciem deputātiem ir viens konsultants un viena tehniskā sekretāra amata vieta. Savukārt ar Saeimas prezidija lēmumu noteikts, ka katra frakcija līgumdarbu apmaksai šogad drīkst tērēt 3330 latu. Noteikts arī katras frakcijas saimniecisko un reprezentācijas izdevumu gada apmērs. JL frakcijai tie ir 1050 latu, bet PS – tikai 420 latu.

Ja divas frakcijas un SCP deputāti apvienotos vienā frakcijā, ietaupījums rastos, ieekonomējot vienas frakcijas līgumdarbu izmaksas, vienas frakcijas vadītāja algu un ikdienas lietvedības tehniskos izdevumus.