Partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) valde aicina Valsts prezidentu Valdi Zatleru Saeimas pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā izvērtēt Nacionālās drošības padomē (NDP).
Partija uzskata, ka šie grozījumi, kurus tā nodēvējusi par "vīzu tirdzniecības likumu", var pavērt durvis valsts drošību apdraudošu personu iekļūšanai valstī. "Prezidentam un viņa vadītajai NDP ir rūpīgi jāizvērtē visi iespējamie riski un apdraudējumi un jāuzņemas līdzatbildība par šī lēmuma sekām," norāda PS.
Partijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis vērš prezidenta uzmanību uz valsts drošības iestāžu ekspertu paustajām bažām un prognozēm, kā mainīsies situācija pēc Imigrācijas likuma jauno grozījumu stāšanās spēkā.
"Ir apdomīgi jāsamēro Latvijas drošības intereses un vieglas peļņas tīkotāju vēlme saglābt agrāk nekustamajos īpašumos neveiksmīgi investētus līdzekļus. Ir nepieņemami šādu mērķu dēļ ievērojami pazemināt valsts drošību. Uzturēšanās atļauju tirgošana Latvijā nav tikai Krievijas, bet arī daudzu vēl nestabilāku reģionu un vai pat teroristisku organizāciju interesēs," norāda Kristovskis.
Kā ziņots, Saeima 4.martā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši ievērojamus finanšu līdzekļus.
Termiņuzturēšanās atļauju Latvijā varēs pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.
Saskaņā ar grozījumiem termiņuzturēšanās atļauju Latvijā varēs piešķirt personām, kuras ieguldījušas kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu, radījušas piecas jaunas darba vietas, kurās uz pilnu slodzi tiek nodarbināti darbinieki, no kuriem ne mazāk kā puse ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, un valsts vai pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā kā nodokļos samaksā ne mazāk kā 10 000 latu.
Tāpat termiņuzturēšanās atļauju varēs arī piešķirt personai, kura Latvijā ir iegādājusies un kurai pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā darījuma summa ir ne mazāka kā 100 000 latu, vai viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kuru kopējā darījuma summa ir ne mazāka kā 50 000 latu, kā arī ja viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi.
Termiņuzturēšanās atļauju varēs arī piešķirt personām, kuras ir veikušas finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādēs ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla (subordinētā aizdevuma vai subordinēto obligāciju) veidā, ja šī darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem, un saskaņā ar noguldījuma noteikumiem to nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa.
Lielie investori uzturēšanās atļaujas Latvijā uz laiku līdz pieciem gadiem varēs saņemt no šā gada 1.jūlija.
Visi minētie nosacījumi attieksies tikai uz tādām investīcijām, kuras Latvijas uzņēmumos, kredītiestādēs vai nekustamajos īpašumos veiktas pēc likuma stāšanās spēkā 2010.gada 1.jūlijā, iepriekš informēja Saeimas preses dienestā.
Grozījumu autori paredz, ka grozījumi veicinās investīciju ienākšanu Latvijā, jaunu darba vietu radīšanu, kā arī "izkustinās" nekustamā īpašuma tirgu.
Imigrācijas likuma grozījumu mērķis ir veicināt ārvalstu investoru ienākšanu Latvijā.
Kā ziņots, lēmumu par likuma grozījumu izsludināšanu vai arī nodošanu otrreizējai izskatīšanai Saeimā Valdis Zatlers pieņemšot līdz sestdienai, 13.martam.