Militārā policija uzsākusi kriminālprocesu par miljoniem vērto no Nīderlandes iegādāto kuģu lietu, kas otrdien maksāja krēslu Jūras spēku komandierim Aleksandram Pavlovičam.
Rotācija, nevis atcelšana no amata bija oficiālais Aizsardzības ministrijas (AM) juridiskais pamatojums Jūras spēku komandiera maiņai. Faktiski par iemeslu kalpoja A. Pavloviča vainas saskatīšana situācijā, kādā nonākusi AM un Nacionālie bruņotie spēki (NBS), – par 40 miljoniem latu iegādāti pieci lietoti mīnu meklētāji kuģi, no kuriem viens vēl nav piegādāts, bet pārējie izrādījušies regulāri remontējami. Remontos iztērēts aptuveni miljons latu.
Augustā, kad valdība pēc aizsardzības ministra Imanta Lieģa (Pilsoniskā savienība) rosinājuma pirmo reizi mēģināja atcelt no amata A. Pavloviču, tā saskārās ar Tautas partijas (TP) iebildēm, kas uzskatīja, ka Jūras spēku komandieris nav galvenais pie šīs situācijas vainīgais, bet grēkāzis, un jāizmeklē augstāku AM amatpersonu atbildība. Otrdien četri TP ministri balsoja pret A. Pavloviča aizrotēšanu, tomēr politiskā konfrontācija šajā jautājumā bija noņemta. "Netaisīsim demaršu," valdības sēdē, informējot, ka TP nav mainījusi savu nostāju un balsos pret, teica tieslietu ministrs Mareks Segliņš. Kompromiss izpaudās kā TP piekrišana pirmdien koalīcijas partiju apspriedē, ka jautājums tomēr var tikt virzīts izlemšanai valdības sēdē.
Militārās policijas uzsāktajā kriminālprocesā tiek noskaidrots, vai saistībā ar kuģu lietu ir konstatējami kādi krimināli sodāmi nodarījumi, Neatkarīgo informēja AM valsts sekretārs Jānis Sārts. Iepriekš AM bija vērsusies Ģenerālprokuratūrā, lai tā pārbauda lietas apstākļus, bet materiāli nosūtīti atpakaļ kā Militārajai policijai piekritīgi. Vienu šīs lietas aspektu, kas saistīts ar kādas amatpersonas iespējamu interešu konfliktu, jau senāk sācis pētīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. No pieejamās informācijas noprotams, ka kriminālprocesa kontekstā runa ir tikai par Jūras spēku, ne ministrijas amatpersonu iespējamo atbildību.
Vienlaikus ar šo izmeklēšanu, AM arī noalgojusi kādu Rīgas Juridiskās augstskolas mācībspēku, lai tas izvērtē ar Nīderlandi noslēgto līgumu. Šis pakalpojums ministrijai izmaksāšot 1000 latus, bet no šādiem tēriņiem nav bijis iespējams izvairīties, jo līguma izvērtēšanu nebija iespējams uzdot AM juristiem, kuri paši bijuši iesaistīti tā sastādīšanā, skaidroja J. Sārts. Šai sakarā tikšot izvērtēta līguma sagatavošanā iesaistīto AM atbildīgo amatpersonu iespējamā civiltiesiskā atbildība, kam piesaistīti juristi no Saeimas Juridiskā biroja. Disciplinārsodu piemērošanai jau iestājies noilgums.