Starptautisko aizdevēju pārstāvji, ar kuriem pirmdien tikās premjers, finanšu ministrs un koalīcijas partiju pārstāvji, bijuši negatīvi noskaņoti, bet ne pilnībā noraidoši pret iespēju samazināt PVN likmi viesnīcām.
"Nevar teikt, ka reakcija bija negatīva, draudu, ka tad tiktu pārtraukta starptautiskā aizdevuma programma, nav. Tomēr ir zināmi riski un grūtības, un sevišķi lielas manevra iespējas mums nav, mums vajadzīga gaumes un mēra izjūta," pēc sarunām ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem Neatkarīgajai atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL). Pēdējā nodomu vēstulē SVF Latvija apņēmusies "izvairīties no nodokļu samazināšanas".
Par PVN likmes samazināšanu viesnīcu biznesam koalīcija lems nākamajā pirmdienā, kad būs izanalizēts Ekonomikas ministrijas sagatavotais atzinums, vai šādas nodokļu izmaiņas stimulētu tūrisma jomu tādā mērā, lai nestu ieņēmumus budžetā no citiem nodokļiem. "JL pieņems atbildīgu lēmumu, kurš būs balstīts uz ekspertu atzinumiem," sacīja V. Dombrovskis. Saruna ar aizdevējiem pirmdien nav bijusi pamats, lai šo jautājumu pilnībā noņemtu no dienaskārtības.
Tautas partija, kura Saeimā balsoja pret pilnvarojumu premjeram un finanšu ministram parakstīt nodomu vēstuli ar apņemšanos nesamazināt nodokļus, uzskata, ka ir "pilnīgi ar brīvām rokām" un atbalstīs opozīcijas partijas LPP/LC iesniegtos likuma grozījumus par PVN samazināšanu viesnīcām. To pēc tikšanās ar SVF un EK paziņoja TP valdes loceklis Vents Armands Krauklis. Arī viņš līdzīgi kā premjers norādīja, ka aizdevēju pārstāvji nav runājuši "ultimātu veidā", bet "caur puķēm", ka PVN samazināšana "nebūtu labākais variants". V. A. Krauklis aizdevēju pozīciju tomēr tulko pozitīvāk nekā V. Dombrovskis, uzskatot, ka SVF neinteresē atsevišķi lēmumi, bet tas, kā Latvija kopumā pildīs savas saistības par budžeta konsolidāciju nākamajos gados. "Viņi nepateica skaidri nē, un tā jau ir pozitīvā ziņa," sprieda TP politiķis.
Nedaudz citādi kā TP pārstāvis SVF un EK pārstāvju teikto Neatkarīgajai komentēja arī Mārtiņš Roze, kurš sarunās pārstāvēja ZZS. Lai gan konkrētu atbildi – ne par, ne pret – par nodokļu iespējamo samazināšanu aizdevēji nav snieguši, zaļo zemnieku politiķim šī pozīcija šķitusi drīzāk noraidoša. "SVF uzdeva jautājumu, kur ir garantijas, ka nesāksies sniega bumbas efekts un PVN samazināt neprasīs arī citas nozares," atstāstīja M. Roze. SVF un EK pārstāvji uzsvēruši, ka jābūt argumentācijai, kādēļ no visām tautsaimniecības nozarēm tiek izcelts tieši tūrisms, uzdodot jautājumu – "kādēļ tad ne izglītība un sociālā joma?". Premjers gan Neatkarīgajai norādīja, ka par to neesot bijusi runa, jo ar aizdevējiem iespējams diskutēt par nodokļu politikas niansēm jomās, kas var dot papildu ieņēmumus budžetā.
Pretrunīgāku informāciju dažādu koalīcijas partiju pārstāvji pirmdien pēc tikšanās ar SVF un EK pārstāvjiem sniedza jautājumā par budžeta deficīta konsolidāciju nākamajam gadam un budžeta izstrādes grafiku. V. A. Krauklis apgalvoja, ka aizdevēji pieprasījuši detalizētu plānu, uz kā rēķina par 400–500 miljoniem latu tiks konsolidēts 2011. gada budžets. Arī M. Roze apstiprināja, ka "konsolidācijas cipars tika vairākkārt atgādināts". Savukārt premjers V. Dombrovskis Neatkarīgajai to noliedza un apgalvoja, ka valdības piedāvātais budžeta izstrādes grafiks aizdevējus apmierina. "Cipars 500 neizskanēja ne reizi, nav nekādu jaunu prasību, nekādu jaunu skaitļu, kas nav jau minēti nodomu vēstulē. Budžeta deficīta mērķi paliek nemainīgi – 6% 2011. gadā un 3% 2012. gadā," teica V. Dombrovskis.