EK: Dzimumu nevienlīdzība vēl joprojām aktuāla visā ES

Neraugoties uz iepriekšējo gadu pūliņiem, dzimumu nevienlīdzība joprojām ir sastopama praktiski visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, liecina Eiropas Komisijas (EK) ziņojums "Sieviešu un vīriešu līdztiesība - 2010", kas šodien tika izskatīts ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes sanāksmē.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) skaidro, ka viena no galvenajām ziņojuma atziņām ir, ka ES ir veikti būtiski ieguldījumi sieviešu un vīriešu dzīves kvalitātes uzlabošanā. Ir uzlabotas tiesību aktu normas, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, pieliktas pūles, lai dzimumu līdztiesības jautājumus integrētu dažādās politikās.

Tomēr Latvijā, līdzīgi citās ES dalībvalstīs, visbiežāk nelabvēlīgākā situācijā atrodas sievietes. Tāda situācija ir tādēļ, ka sievietes, piemēram, biežāk uzņemas bērnu un citu ģimenes locekļu ilgstošu aprūpi un joprojām saņem zemāku darba samaksu. Šie faktori ietekmē darba dzīves laikā gūtos ienākumus, sociālo drošību un pensijas, rezultātā arī nabadzības risks ir augstāks, īpaši, sievietei aizejot pensijā.

Augulis norāda, ka sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā līdz šim ir bijis relatīvi augsts, un 2008.gadā tas bija 65,4%, tādējādi pārsniedzot ES vidējo rādītāju (59,1%). Tomēr vienlaikus tas konsekventi ir ievērojami zemāks par vīriešu nodarbinātības līmeni Latvijā (72,1%). Pēdējos piecus gadus ir vērojama stabila tendence - sieviešu vidējais atalgojums nemainīgi atpaliek no vīriešu darba samaksas apmēram par 15%-18%. Vislielākā ietekme uz darba algu starpību ir abu dzimumu darbinieku nevienmērīgajam sadalījumam starp profesiju grupām un tautsaimniecības nozarēm.

Augstāk apmaksātās nozarēs dominē vīrieši, savukārt zemāk apmaksātās nozarēs sievietes, vērojama arī segregācija pēc amatiem: jo augstāks vadības līmenis, jo vairāk vīriešu. Daļēji atalgojuma atšķirība izskaidrojama arī ar to, ka vīrieši biežāk nekā sievietes uzņemas lielāku darba slodzi, kamēr sievietes biežāk nekā vīrieši ir nodarbinātas nepilnu darba laiku, kas savukārt saistīts ar nevienlīdzīgo ģimenes darbu sadali.

Arī nabadzība ir problēma, kura vairāk skar sievietes. Nabadzības riskam 2009.gadā bija pakļauti 27% sieviešu un 24% vīriešu. Vecu cilvēku vidū nabadzības risks gan sievietēm, gan vīriešiem ir vēl augstāks, bet zīmīgi, ka pensijas vecumā sievietes ievērojami vairāk ir pakļautas nabadzības riskam nekā vīrieši. Tāpat augstam nabadzības riskam ir pakļautas arī nepilnās ģimenes, kurās ir viens apgādnieks, un daudzbērnu ģimenes - ģimenes ar trim un vairāk apgādībā esošiem bērniem.

Galvenokārt, problēmu un atšķirību cēloņi saistīti ar sabiedrības uzskatiem par sievietes un vīrieša lomu sabiedrībā, par profesiju piemērotību sievietēm un vīriešiem, arī ar bērnu audzināšanu, izmantojot vēsturiski tradicionālus priekšstatus par dzimumu lomām. Minētajam ir netieša, bet noturīga ietekme uz jauniešu izvēli attiecībā uz savu profesiju un ģimenes modeli.

Latvijā dzimumu nevienlīdzība joprojām pastāv un ir daudz darāmā, lai situāciju uzlabotu, taču Augulis atgādina, ka dzimumu līdztiesība nav pašmērķis un tā nenozīmē pārprastu sieviešu un vīriešu vienādošanu vai pārspīlētu izpratni par sieviešu tiesībām. Tikai dodot pēc iespējas plašākas izvēles iespējas un atbalstot kā sievietes, tā vīriešus šo iespēju izmantošanā, par ieguvēju kļūs visa sabiedrība un ikviens no mums, uzskata ministrs.

Tāpat Augulis uzsver, ka pašreizējā Latvijas ekonomiskā situācija nedrīkst kļūt par attaisnojumu, lai atkāptos no sasniegumiem un atgrieztos pie novecojušiem un ierobežojošiem stereotipiem par sieviešu un vīriešu vietu sabiedrībā. Dzimumu līdztiesības nodrošināšana jāuzskata par ilgtermiņa ieguldījumu, nevis par īstermiņa izmaksām, jo tikai tā iespējams novērst pastāvošo nevienlīdzību un atšķirības sieviešu un vīriešu situācijā, kas ilgtermiņā pozitīvi ietekmē visas sabiedrības labklājību un valsts ekonomisko izaugsmi.

Jau ziņots, ka šodien notiek ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes sanāksme, kurā Latvijas nacionālo pozīciju nodarbinātības, kā arī sociālās iekļaušanas un aizsardzības jautājumos pauž Augulis.

Svarīgākais