Valdības darbā kritiskākais ir aiz muguras, bet būtiskākais vēl priekšā, komentējot savu pirmo gadu premjera amatā, uzsvēris Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).
Dombrovska vadītais Ministru kabinets tika apstiprināts ar Saeimas balsojumu 2009.gada 12. martā jeb laikā, kad ekonomiskās krīzes un valsts maksātspējas problēmas bija kļuvušas par realitāti.
Kā norāda premjers, pēc valdības izveidošanas tās pirmais īstermiņa uzdevums bija valsts maksātnespējas novēršana, izmantojot starptautiskā aizdevuma resursus, veicot ārkārtēja apjoma budžeta konsolidāciju un vienlaikus īstenojot iespējamos ekonomikas stimulēšanas pasākumus. Ar starptautiskā aizdevuma saņemšanu tika novērsts valsts bankrota risks un sasniegts tobrīd būtiskākais valsts mērķis - novērsta valsts maksātnespēja.
"Savu svarīgāko uzdevumu valdība ir paveikusi - valsts maksātnespēja ir novērsta, ekonomiskās krīzes smagākais punkts ir pārvarēts un ir panākta finanšu un ekonomikas sistēmas stabilizēšanās, kas ir nepieciešamais pamats turpmākajam darbam pie valsts konkurētspējas kāpināšanas un ekonomiskās darbības atjaunošanas. Šo grūto uzdevumu ir izdevies paveikt bez ļoti smagiem sociāliem satricinājumiem, lai arī ne bez smagiem lēmumiem sociālajā jomā," vērtējot Ministru kabineta darbu pirmajā gadā, atzīst Dombrovskis.
Iepriekšējās valdības starptautiskā aizdevuma saņemšanai uzņemto saistību izpilde Dombrovska valdībai bija jānodrošina ar otro 2009.gada budžeta grozījumu sagatavošanu. Valsts maksātnespējas novēršanas laika rezerves jau bija izsmeltas, tāpēc turpmākie lēmumi bija jāizstrādā un jāpieņem nekavējoši, skaidro premjers.
Vienlaikus Latvijas tautsaimniecības situācijas raksturojums tobrīd bija ļoti sarežģīts. Latvijai vairakkārt tika samazināti kredītreitingi un saglabājās augstas procentu likmes - starpbanku naudas tirgus indeksi RIGIBOR 3-12 mēnešu termiņam bija 12-13,5% robežās, kas brīdināja par augstu riska pakāpi.
Tobrīd iekšējā tirgū uz ilgāku termiņu par trim mēnešiem neviens nebija gatavs valdībai naudu aizdot. Valsts kases likviditātes problēmas radīja draudus, ka var pietrūkt līdzekļu algu, pensiju un pabalstu izmaksai un valsts publisko pakalpojumu nodrošināšanai.
Latvijai bija reģionā visaugstākie maksātnespējas riska rādītāji. Pasaules finanšu tirgos Latvijai bija slikta reputācija, ziņu aģentūras īpaši akcentēja Latvijas rādītājus, lai novērtētu krīzes attīstības perspektīvas visā pasaulē, tā brīža situāciju raksturo Ministru prezidents.
Tautsaimniecības straujais kritums un nepieciešamība samazināt valsts pārvaldes izdevumus veicināja finanšu tirgus dalībnieku savstarpēju neuzticēšanos un pat spekulācijas saistībā ar lata stabilitāti. Maija beigās, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, aizsākās plašākas spekulācijas par starptautiskās palīdzības programmas īstenošanas turpmāko gaitu un valdības spēju turpināt pildīt savas finansiālās saistības, nesaņemot turpmāku starptautisko palīdzību. Valsts kase vairs nespēja pārfinansēt iekšējo parādu. Latu trīs mēnešu procentu likmes sasniedza pat 30%.
2009.gada budžeta izdevumu sekmīgā samazināšana un ar starptautiskajiem aizdevējiem saskaņota 2010.gada budžeta apstiprināšana ir nodrošinājusi strauju riska uztveres kritumu un situācijas uzlabošanos finanšu tirgos. Latu procentu likmes 2009.gada beigās bija būtiski nokritušās, piemēram, RIGIBOR trīs mēnešu likme nokritās līdz 6,80%, patlaban starpbanku naudas tirgus indeksi RIGIBOR 3-12 mēnešu termiņam ir 3–6%. Latvija ir saņēmusi vairākus starptautiskā aizdevuma pārskaitījumus, tādējādi noņemot no dienas kārtības jautājumu par valsts maksātnespēju, uzsvēris premjers.
Valsts kase veiksmīgi pārfinansē savu iekšējo parādu, pieprasījums pēc valsts parādzīmēm aug, procentu likmes krīt - sešu mēnešu parādzīmju ienesīguma likme martā bija 8,1%, bet 18.februārī tā bija jau 4,1%.
Aizdevēji ir gatavi uzticēt naudu uz arvien ilgāku termiņu. Valsts parādzīmju izsolēs izsolīto parādzīmju kopējā atlikumā 23.februārī, salīdzinot ar gada beigām, trīs mēnešu parādzīmju īpatsvars samazinājās no 20% līdz 14 %, sešu mēnešu parādzīmju īpatsvars nemainījās (43%), bet 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars pieauga no 37% līdz 43%.
Lai nodrošinātu budžeta deficīta finansēšanu un likviditātes atbalstu banku sektoram, starptautiskie donori Latvijai uz vienošanās pamata darījuši pieejamu aizdevumu ("kredītlīniju") 5,27 miljardu latu apmērā.
Ar katru no finanšu atbalsta sniedzējiem tiek noslēgta atsevišķa vienošanās par līdzekļu pieejamību. Visu vienošanos galvenais pamatnosacījums ir valsts budžeta deficīta pakāpeniska samazināšana (10%, 8,5%, 6% un 3% attiecīgi 2009.-2012.gadā) un Māstrihtas kritēriju izpilde eiro ieviešanai. Latvija ir apņēmusies stiprināt fiskālo disciplīnu, nodrošināt risku uzraudzību banku sektorā, veicināt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguvi un veikt uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē.
Tiek uzsvērts, ka viens no valdības vidēja termiņa mērķiem ir valsts konkurētspējas kāpināšana un ekonomiskās darbības atjaunošana, kas paredz veikt gan finanšu sistēmas, gan visas ekonomikas stabilizāciju, sākot darbu trīs galvenajās jomās - ekonomikas izaugsme, sociālās aizsardzības pasākumi, kā arī valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana.
Latvijas ekonomikas atveseļošanos būtiski sekmēja un sekmēs starptautiskās sabiedrības uzticēšanās Latvijas valdības apņēmībai izpildīt starptautiskās saistības, īpaši pret Eiropas Komisiju un valstīm, ar kurām panākta vienošanās par aizdevumu.
"2010.gads ir Saeimas vēlēšanu gads, tādēļ valdības darbībai līdz vēlēšanām jābūt īpaši atbildīgai, nepieļaujot populistisku un ekonomiski nepamatotu lēmumu pieņemšanu. Šobrīd, kad iezīmējas pirmās ekonomiskās stabilizācijas tendences, bet ekonomiskā krīze vēl ne tuvu nav pārvarēta, ir svarīgi nemazināt apņēmību, lai turpinātu sāktās reformas un nodrošinātu atklātu, intensīvu komunikāciju ar sabiedrību, skaidrojot un pamatojot ikviena nozīmīga valdības lēmuma jēgu un būtību," uzsvēris Dombrovskis.
Viens no nozīmīgākajiem un prioritārajiem uzdevumiem jau no valdības izveidošanas pirmajām dienām ir ekonomikas atveseļošana, kas tiek aktīvi īstenota, neskatoties uz ierobežotajiem valsts finanšu resursiem. Patlaban finansējums uzņēmējdarbības veicināšanai un attīstībai krīzes laikā, kā arī citiem atbalsta veidiem ir pieejams vairāk nekā 20 atbalsta programmās. Kopumā atbalsta pasākumiem līdz 2013.gadam Ekonomikas ministrija ir novirzījusi ES un valsts budžeta līdzfinansējumu vairāk nekā 582 miljonu latu apmērā, papildus nodrošinot ievērojamu privātā līdzfinansējuma apjomu, akcentē premjers.
Ekonomikas sildīšanas pasākumi aptver apmācības, inovācijas, finanšu instrumentus, uzņēmējdarbības veicināšanu, mājokļu energoefektivitātes un enerģētikas jomas, kā arī tūrismu.
Vienlaikus ar finanšu resursu koncentrāciju prioritārajiem pasākumiem, piemēram, ekonomikas sildīšanu, turpinās darbs pie administratīvo procedūru vienkāršošanas ES finansējuma saņemšanai, tajā skaitā ES struktūrfondu projektu ietvaros izvērtējot problemātiskākās jomas un sniedzot priekšlikumus situācijas uzlabošanai, kā arī ir sākts darbs pie nodokļu politikas izvērtēšanas.
Vairāki Ministru kabineta piedāvātie un Saeimā pieņemtie nodokļu pasākumi ir vērtējami kā īstermiņa pasākumi budžeta stabilizēšanai, un vidējā termiņā ir nepieciešams nodokļu slogu no darbaspēka nodokļiem pārcelt uz īpašuma un patēriņa nodokļiem, uzsver premjers.
Patlaban valdības gada darba rezultātā ir manāmas ekonomikas stabilizācijas pirmās pazīmes, par to liecina izmaiņu stabilizācija iekšzemes kopproduktā, ražošanas, mazumtirdzniecības un citos sektoros.
Premjers arī uzsver, ka strukturālās reformas valsts pārvaldē 2009.gadā ir īstenotas atbilstoši valdības apstiprinātajam pasākumu plānam valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai, kā arī veicot papildu pasākumus izdevumu samazināšanai. Reformu kopējais mērķis ir maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde, kas strādā visas sabiedrības labā.
2010.gada valsts budžeta projekta izstrādes procesā tika veikta ministriju un tām padoto iestāžu un aģentūru funkciju izvērtēšana. Kopumā tika identificētas un izvērtētas vairāk nekā 1050 valsts funkcijas un uzdevumi. Funkciju samazināšanas rezultātā kopējā ekonomija, salīdzinot 2010.gada sākumu ar 2009.gada sākumu, ir 719 miljonu latu apjomā.
Lai nodrošinātu strukturālās reformas valsts pārvaldē, veicinātu atklātu budžeta veidošanu, birokrātijas mazināšanu un ekonomikas stimulēšanu, valsts budžeta projekta 2010.gadam sagatavošanas procesā tika izveidota Reformu vadības grupa Ministru prezidenta vadībā, kurā piedalīties tika aicināti arī darba devēju organizāciju, arodbiedrību un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
Valdības partneru, kā arī sabiedrības aktīva līdzdalība 2010.gada valsts budžeta projekta sagatavošanā un reformu virzīšanā bija jauna un Latvijā pirmoreiz izmantota pieeja, kas ļāva paaugstināt sabiedrības līdzdalības līmeni lēmumu pieņemšanā un nonākt līdz savstarpēji saskaņotam lēmumam par resursu sadali būtiski samazināta finansējuma apstākļos, uzskata premjers.
2010.gadā Reformu vadības grupai ir jākļūst par valdības vidēja termiņa reformu vadības centru, kas turpinātu darbu būtiskākajos reformu virzienos - ekonomikas izaugsme, sociālā drošība un publiskās pārvaldes efektivitāte un lai vidējā termiņā sasniegtu izvirzīto virsmērķi - kāpināt Latvijas konkurētspēju. Valdības vadītājs uzskata, ka nozīmīgs izaicinājums Reformu vadības grupas darbam būs valsts vidēja termiņa nodokļu politikas izstrāde un saskaņošana un diskusijas par iespējamām izmaiņām pensiju sistēmā, kā arī atkārtots valsts pārvaldes funkciju izvērtējums un tā rezultātu apspriešana.
"Lai gan ar apstiprināto 2010.gada budžetu pilnībā apmierināta, visticamāk, nav neviena no tā tapšanā iesaistītajām pusēm, tomēr Reformu vadības grupas darba pieredze ir vērtējama pozitīvi, un 2010.gadā ir paredzama vēl aktīvāka tās darbība. Šobrīd grupas darbā ir iesaistīti arī valdības koalīciju veidojošo frakciju pārstāvji, nodrošinot nepieciešamo saikni ar parlamentu," skaidro Dombrovskis.
Par šīs valdības darbam atlikušā perioda svarīgāko uzdevumu premjers uzskata pārdomātu un reālistisku ekonomiskā un fiskālā ietvara izstrādi vidējam termiņam - līdz 2013.gadam, saliekot kopā makroekonomiskās prognozes, nepieciešamos budžeta konsolidācijas pasākumus un galvenās veicamās reformas ar to ekonomiskās ietekmes izvērtējumu, lai panāktu Māstrihtas kritēriju izpildi un pievienošanos eirozonai 2014.gadā.
Šis process nav nodrošināms ar tik pierastajiem plānošanas pasākumiem, kas paredz "uzlabot, attīstīt un veicināt". "Ja mēs esam vienojušies par šo 2014.gada mērķi, tad mūsu vidēja termiņa stratēģijai tās galvenajos fiskālajos un makroekonomiskajos parametros ir jābūt ļoti konkrētai un izsekojamai pa gadiem. Bija nereāli šādu ietvaru radīt mēneša laikā 2009.gada jūlijā - situācijā, kas prasīja koncentrēšanos uz tūlītēju rīcību. Bet ir reāli to radīt un par to vienoties šobrīd," ir pārliecināts Ministru prezidents.