"Vienotības" dibināšanas kongresā sensācija izpaliek

Jaunā laika, Pilsoniskās savienības un Sabiedrības citai politikai veidotās politisko partiju apvienības Vienotība dibināšanas kongresā, par kura norises vietu sestdien tika izvēlēts Latvijas Nacionālais teātris, netrūka tēlainu vardu un cēlu mērķu piesaukšanas, taču, kāds būs tās programmatiskais piedāvājums, pagaidām nav skaidrs. Konkrēti priekšlikumi, kas saistīti, piemēram, ar likumdošanas izmaiņām, izskanēja vienīgi eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes (PS) runā, kura piedāvāja mainīt vairākus principus Saeimas un pašvaldbu vēlēšanu sistēmā.

Taču kopumā darbs pie apvienības programmas vēl nemaz nav pabeigts, un jaušamas, ka tas neiet viegli, jo Vienotību veidojošajām partijām nav vienprātības daudzos jautājumos, piemēram, par ekonomiku, kas pašlaik ir prioritāte. Nav arī zināmas apvienības galīgās aprises, jo sarunas turpinoties arī ar citām partijām. Turklāt kongresā izpalika arī daudzu gaidītā sensācija, proti, atbilde uz jautājumu, kas tad ir tie cilvēki, ko caur Vienotības sarakstu vēlēšanās politikā mēģinās ievest bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte, kura kongresā teica uzrunu un tika pozicionēta kā pilsoniskās sabiedrības pārstāve. Lai gan mudinājumi viest skaidrību bija izskanējuši arī no Vienotību veidojošo partiju politiķu puses, S. Ēlerte ar konkrētiem vārdiem pagaidām nesteidzas. Arī intervijā laikrakstam Latvijas Avīze pirms kongresa viņa sacīja, ka par to vēl pāragri runāt. Situācija nav vienkārša tādēļ, ka partijās valda viedoklis, ka arī tā sauktās Ēlertes grupas dalībniekiem, lai viņi varētu kandidēt vēlēšanās, būtu jāpievienojas kādai no partijām. To, ka uz partijas biedriem varot vairāk paļauties nekā vieszvaigznēm, pirms kongresa norādīja arī Jaunā laika pārstāvis premjers Valdis Dombrovskis. Taču, saprotot šo noskaņojumu, S. Ēlerte savos publiskajos izteikumos un arī kongresa runā nevairījās uzsvērt, ka Vienotības panākumu atslēga būs tās atvērtībā pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, un norādīja uz nepieciešamību cilvēkiem politikā iesaistīties dažādos veidos.

Kāds īsti būs risinājums, un kuri ir S. Ēlertes piesaistītie cilvēki – skaidrība tiek solīta drīzumā. Izteikumi par to, kādi būs nosacījumi šo cilvēku iekļaušanai sarakstā, no Vienotības līderiem – no Jaunā laika valdes priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas, Pilsoniskās savienības priekšsēdētāja Ģirta Valda Kristovska un Sabiedrības citai politikai vadītāja Aigara Štokenberga – pēc kongresa bija atšķirīgi, proti, gan pieļāvīgi, gan uzmanīgi. Piemēram, Ģ. V. Kristovskis atzina, ka politiskā loģika it kā prasot, lai deputātu kandidāti ir kādas partijas biedri, taču, pēc viņa domām, pašlaik ir īpaša situācija un politikā vajag piesaistīt arī tos cilvēkus, kas vēl nav izšķīrušies būt kādas partijas biedri. Savukārt A. Štokenbergs norādīja, ka ir svarīgi saprast, kurš par šiem individuālajiem cilvēkiem ir gatavs uzņemties atbildību. Partijā par savu biedru rīcību un izteikumiem atbild partijas vadītāji, savukārt, kā būšot šajā gadījumā, nav skaidrs.

Runājot vēl ar citiem partneriem par iesaistīšanos apvienībā, lielas cerības Vienotībā tiek liktas uz partijām reģionos. Pēc S. Āboltiņas teiktā uzrunāta Ulda Seska vadītā Liepājas partija, Rīgas apriņķa novadu apvienība, kura pašvaldību vēlēšanās gan startēja kopā ar LPP/LC. Tāpat runāts ar Kristīgo demokrātu savienību, un sarunas neesot noslēgušās arī ar TB/LNNK un LSDSP. Tiesa, kā atzina A. Štokenbergs, šajās partijās drīzāk ir atsevišķi cilvēki, kuri būtu iesaistīšanas vērti. Neviennozīmīga attieksme ir arī pret vēl vienu no sarunu partneriem – Visu Latvijai, kas ir galēji nacionāla partija. «Es personiski uzskatu, lai nopietni runātu par vienošanos ar Visu Latvijai, jāredz konteksts, kādā viņi tiek uztverti Eiropā. Pašiem savās mājās liekas, ka viens vai otrs izgājiens ir attaisnojams, bet Eiropā to nesaprot,» sacīja A. Štokenbergs. Taču Ģ. V. Kristovskis bija pielaidīgāks un gluži pretēji norādīja, ka Eiropai jāsaprot, ko Latvijai nozīmē konkrēti notikumi vai simboli. Sadarbība ar Visu Latvijai gan būšot atkarīga no tā, vai šī partija kā politisks spēks attīstās un vai tas spēs pieņemt tās vērtības, kas ir Vienotībai. «Saruna [ar Visu Latvijai] nav pabeigta,» atzina Ģ. V. Kristovskis. Vienotību veidojošajām partijām vēl priekšā ir arī apvienības valdes izveide. Saskaņā ar akceptētajiem statūtiem, valdē būs vienāds skaits valdes locekļu no katras tajā pārstāvētās partijas. Bet trīs līdzpriekšsēdētāji, kas ir minēto partiju līderi, būšot vienlīdzīgi apvienības vadītāji.