Sandra Kalniete rosina veikt būtiskas pārmaiņas Latvijas politiskajā sistēmā

Šodien apvienības "Vienotība" kongresā Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete (PS) nāca klajā ar vairākiem ierosinājumiem, kas paredz kardināli mainīt Latvijas politisko sistēmu.

Kalniete uzskata, ka ir jāmaina Saeimas vēlēšanu sistēma, lai deputāti būtu tuvāki vēlētājiem. Saglabājot proporcionālu vēlēšanu sistēmu, ir jāpalielina vēlēšanu apgabalu skaits no pašreizējiem pieciem līdz 12 vai pat 14. Lielāks apgabalu skaits precīzāk atspoguļotu Latvijas reālos reģionus un deputāti būtu konkrēti atbildīgi saviem vēlētājiem.

Kalniete uzskata, ka jāievieš tiešas pašvaldību vadītāju vēlēšanas. Tad mēri strādās stabilāk un vairs nebalansēs uz mainīgu koalīciju naža asmens. Tiešas vēlēšanas palielinās mēru personīgu atbildību novadniekiem un liks padomēm konstruktīvi sastrādāties ar mēriem.

Kalniete iestājas par partiju konsolidāciju. To, pēc viņas domām, veicinātu jauns politiskais princips: premjers - lielākajai partijai.

Viņa iestājas par valdības stabilitāti. Pēc Kalnietes domām, ir absurds, ka pēdējos 20 gados Latvijā ir bijušas 15 valdības. Viņasprāt, stabilitātes labad Latvijas likumdošanā ir jānostiprina "konstruktīvās neuzticības" princips. Proti, esošo valdību un premjeru var gāzt, tikai vienlaikus apstiprinot amatā jaunu premjeru un valdību.

Kalniete arī uzskata, ka ir pienācis laika uzticēt Latvijas pilsoņiem tieši ievēlēt Valsts prezidentu. Tam, pēc viņas teiktā, nav nekāda sakara ar vadonību. Gluži otrādi, "tas nozīmētu Valsts prezidenta lielāku atbildību Latvijas pilsoņu, nevis zvēru dārza barvežu priekšā".

Pēc Kalnietes domām, tautas prezidentam nav jābūt izpildvaras vadītājam vai izpildvaras "dresētājam". Ir jāsaglabā mūsu valsts kā parlamentāra republika un prezidenta pilnvaras ir jāpaplašina salīdzinoši nedaudz. Piemēram, dodot tiesības kritiskās situācijās rosināt pirmstermiņa vēlēšanas un konkrētākas pilnvaras ārlietu un nacionālās drošības jomā.

Kalniete arī izvirzīja uzdevumu - veicināt pilsonisko līdzdalību un līdzatbildību. Latvijas uzplaukumam ir vajadzīgi domājoši, apzinīgi, aktīvi pilsoņi.

Kalniete ierosināja apvienot pilsoniskuma, kultūras un sabiedrisko mediju finansējumu vienā institūcijā un radīt fondu "Nacionāla valsts", kas atbalstītu nacionālās identitātes trīs vaļus - kultūru un jaunradi, sabiedriskos medijus un pilsonisko līdzdalību sabiedriskam labumam.

Kalniete iestājās arī par lielāku solidaritāti sabiedrībā, kas mazinātu nevienlīdzību un noslāņošanos. Šajā sakarā viņa rosināja ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, jo bagātajiem ir jāmaksā lielāki nodokļi; tie, kas vairāk patērē un piesārņo, arī ir vairāk jāmaksā.

Izglītība un pamata veselības aprūpe ir jānodrošina neatkarīgi no ienākumiem. Iedzīvotājiem ir jānodrošina droši prognozējamu un vidējai darba algai proporcionālu pensiju, norādīja Kalniete.

Jau ziņots, ka šodien Latvijas Nacionālajā teātrī notiek partiju apvienības "Vienotība" dibināšanas kongress.

Par partiju apvienības dibināšanu balsos kongresa delegāti, kas pārstāv trīs "Vienotību" veidojošās partijas - JL, "Pilsoniskā savienība" (PS) un "Sabiedrība citai politikai" (SCP).

"Mūsu uzdevums ir no jauna atgādināt sabiedrībai, ka neesam raduši padoties un samierināties, neesam raduši stāvēt malā un ļaut kādam citam lemt mūsu likteni. Mēs spējam būt vienoti un zinām, ka tieši vienotībā ir mūsu tautas spēks. Ar "Vienotību" būs radies jauns, vēl nebijuša vēriena politiskais spēks Latvijā, kam būs pa spēkam nākamo četru gadu laikā mainīt politisko kultūru Latvijā un īstenot stabilu valsts virzību uz labklājību," uzsver "Vienotības" dibinātāji.

Kā iepriekš ziņots, JL, PS un SCP 2009.gada augustā vienojās par spēku konsolidēšanu apvienības izveidošanai 10.Saeimas vēlēšanām.

Latvijā

No šī gada oktobra Latvijā stāsies spēkā jauns regulējums, kas aizliegs izmantot vissezonas "M+S" riepas ziemas periodā, tā vietā nosakot nepieciešamību izmantot riepas, kas marķētas ar "kalns un sniegpārsliņa" simbolu. "Drošas braukšanas skolas" vadītājs Jānis Vanks skaidro, ka "kas der visam, neder nekam", uzsverot, ka vissezonas riepas nav pietiekami efektīvas Latvijai raksturīgajos sniega un ledus apstākļos, un ņemot vērā, ka riepu kvalitāte ir būtiska drošībai, jaunais regulējums ir atbilstošs un loģisks.

Svarīgākais