Saeimas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas deputāti šodien, iepazīstoties ar Latvijas stratēģiskās attīstības plāna 2009.-2013.gadam tapšanas gaitu un problēmām, aicināja šī plāna mērķus un uzdevumus saskaņot ar reālajām valsts budžeta iespējām.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (TP) norādīja, ka pretējā gadījumā "ir niecīgas cerības, ka samazināta budžeta ietvaros būs iespējams īstenot, piemēram, attīstības plānā definētos uzdevumus par inovāciju un zinātnes atbalstīšanu".
Kā informēja Saeimas Preses dienestā, Kučinskis uzsver, ka Latvijas stratēģiskās attīstības plāns ir vitāli nepieciešams, lai skaidri noteiktu valsts virzību tuvākajos gados. Tādēļ viņa vadītā apakškomisija turpināšot uzmanīgi sekot plāna izstrādes gaitai un jau uz nākamo sēdi aicinās Ekonomikas ministrijas atbildīgās amatpersonas, lai analizētu plāna pirmo prioritāti - ekonomikas izaugsmes veicināšanu. Kučinskis arī pieļauj iespēju, ka šis jautājums būtu jāskata atsevišķā Saeimas sēdē.
Arī apakškomisijas deputāts Artis Pabriks (SCP) sēdē akcentēja attīstības plāna nozīmību. "Ja palaidīsim garām šo iespēju un nespēsim skaidri definēt mērķus, tad mums būs ļoti lielas problēmas," atzina Pabriks. Savukārt deputāts Kārlis Šadurskis (PS) uzsvēra, ka šobrīd visbūtiskākais ir "izdzīvošanas jautājums", kad jādomā, kā garantēt minimālo līdzekļu apjomu, lai, piemēram, izglītība vispār nākotnē varētu kvalitatīvi pastāvēt.
Darbu pie Latvijas stratēģiskās attīstības plāna 2009.-2013.gadam ministrijas uzsāka šī gada jūlijā pēc Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas aicinājuma. Kā šodien notikušajā sēdē noskaidroja apakškomisijas deputāti, ministriju izveidotā darba grupa konstatējusi, ka pēdējā pusgada laikā valsts pārvaldē tapuši jau 16 attīstības plāni. Tie tomēr nav bijuši savstarpēji saskaņoti, nereti nonākuši pretrunās cits citam un bez skaidri definētiem uzdevumiem. Tādēļ esot nepieciešams viens, visaptverošs plāns, kura izstrādē iesaistītas pilnīgi visas atbildīgās ministrijas.