Darba devēji nesola atbalstīt LPP/LC un TP bloku

 

LPP/LC šobrīd ir daudz tuvāk apvienības dibināšanai ar darba devējiem nekā ar Tautas partiju, ceturtdien atzina Ainārs Šlesers. "Apvienība būs. Jautājums tikai, kas tajā piedalīsies," uzsvēra LPP/LC līderis. Jebkurā gadījumā runāt tikai par TP un LPP/LC sadarbības iespēju neesot pamata – šis process būšot daudz plašāks, ietverot uzņēmējus.

Tiesa, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadība tiešu priekšvēlēšanu atbalstu kādai konkrētai partijai vai to apvienībai nesola. LPP/LC gan apspriesta iespēja aicināt savā sarakstā uzņēmējus, neprasot, lai viņi stājas partijā. Starp pazīstamiem uzvārdiem, kas šajā kontekstā minēti, ir Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons.

Runāšana uzņēmēju vārdā varētu būt ne tikai platforma, ar ko pamatot TP un LPP/LC konsolidāciju un mest laipu starp abām partijām, kuru ideoloģijā ir arī pretrunas. Konsolidācijas idejas ierosme varētu būt nākusi tieši no uzņēmējiem, kuri "justos komfortablāk, ja iesaistītos partiju apvienībā, nevis vienā partijā", norādīja kāds par procesu informēts politiķis. Līdz šim Latvijā valdījusi prakse, ka uzņēmēji izmantojuši iespēju ziedot nevis vienai, bet vairākām sev ideoloģiski pieņemamām politiskajām partijām, lai izvairītos no riska, ka, pie varas nākot citu sponsorētam spēkam, uz konkrēto uzņēmēju skatītos kā uz opozīcijas partijai pietuvinātu. Neatkarīgajai zināms, ka LPP/LC valdē pārrunāta iespēja aicināt uzņēmējus startēt 10. Saeimas vēlēšanās no partijas saraksta, neprasot, lai viņi stājas LPP/LC rindās.

"Ir virkne uzņēmēju, kuri ir pauduši gatavību paši nākt nacionālajā politikā, lai nav vairs tā, ka Saeima naktī izdēj dzeguzes olu, kas uzņēmējiem savā ligzdā jāsilda," saka LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš. 10. Saeimas galvenais dienaskārtības jautājums būšot tautsaimniecība, jo ekonomiskā krīze nebeigsies tik drīz. Pēc A. Bērziņa domām, arī liela kalibra uzņēmēji "spēs gūt adrenalīnu" no darba Saeimā.

Darba devēju organizācijas šobrīd ieņem neitrālu pozīciju, tiekas ar visām politiskajām partijām un sola šo neitralitāti saglabāt arī līdz vēlēšanām. LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle Neatkarīgajai noliedza, ka organizācija varētu priekšvēlēšanu periodā nākt klajā ar aicinājumu atbalstīt konkrētas partijas vai to apvienības vai izcelt to ekonomiskās programmas citu vidū. "No mūsu puses būs ļoti neitrāls vēstījums par to, kuras idejas ir vēlamas, un tad lai vēlētāji paši meklē un salīdzina, kuru partiju programmās tās idejas ir, – partijas mēs vārdā nesauksim," teica E. Egle. Darba devējiem esot svarīgi, lai partijas respektē biznesa attīstības intereses un savā starpā konkurē, un sasaistīšanās ar atsevišķām partijām šādu konkurenci neveicināšot.

Augusta beigās E. Egle bija klausītāju vidū A. Šķēles rīkotajā ekonomikas konferencē, bet toreiz to apmeklēja vairāki neitrāli eksperti. Tad LDDK ģenerāldirektore Neatkarīgajai teica, ka var piekrist TP kritikai par līdzšinējiem budžeta veidošanas principiem, sakot, ka "akli griezt vairs nevaram un nespējam". Valsts acīmredzami virzoties pa nepareizu ceļu, tādēļ jādiskutē par citiem risinājumiem, un E. Eglei esot "pilnīgi vienalga", kurš šos priekšlikumus pauž – A. Šķēle vai kāds cits.