Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) Saeimas frakcija ir ierosinājusi 34 Saeimas deputātu parakstu vākšanu, lai atbilstoši Satversmes 72.pantam uzliktu par pienākumu Valsts prezidentam uz diviem mēnešiem apturēt šodien Saeimā pieņemto grozījumu Imigrācijas likumā izsludināšanu.
Par to aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Satversme paredz, ka par Valsts prezidenta šādā veidā apturētu likumu ir jāizsludina vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana. Ja paraksti tiek savākti, notiek tautas nobalsošana par vismaz 34 Saeimas deputātu apstrīdētā likuma pieņemšanu. Tautas nobalsošana nenotiek gadījumā, ja Saeima ar trīs ceturtdaļu deputātu balsu vairākumu vēlreiz nobalso par apstrīdētā likuma pieņemšanu.
"Šodienas balsojums parāda, ka gandrīz puse Saeimas deputātu ir pret tādiem Imigrācijas likuma grozījumiem, kas draud Latviju pārvērst par sētas durvīm NVS valstu pilsoņu iekļūšanai Šengenas līguma zonā, kā arī pakļaut mūsu valsti jaunam šo personu ieceļošanas un nekustamā īpašuma iepirkšanas vilnim. Neizmantoto mājokļu problēma Latvijā tik tiešām ir jārisina, taču tā ir jārisina, ar labvēlīgas nodokļu politikas palīdzību veicinot Latvijas ģimeņu apmešanos šajos mājokļos. Jauns krievvalodīgu migrantu pieplūdums Latvijai absolūti nav vajadzīgs, un mēs esam pārliecināti, ka vairākums Latvijas pilsoņu domā līdzīgi," atzīst TB/LNNK frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs.
Jau ziņots, ka šodien galīgajā lasījumā Saeima pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju Latvijā varēs piešķirt personām, kuras ieguldījušas kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu, radījušas piecas jaunas darba vietas, kurās uz pilnu slodzi tiek nodarbināti darbinieki, no kuriem ne mazāk kā puse ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, un valsts vai pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā kā nodokļos samaksā ne mazāk kā 10 000 latu.
Tāpat termiņuzturēšanās atļauju varēs arī piešķirt personai, kura Latvijā ir iegādājusies un tai pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā darījuma summa ir ne mazāka kā 100 000 latu, vai viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kuru kopējā darījuma summa ir ne mazāka kā 50 000 latu, kā arī ja viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi.
Termiņuzturēšanās atļauju varēs arī piešķirt personām, kuras ir veikušas finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādēs ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla (subordinētā aizdevuma vai subordinēto obligāciju) veidā, ja šī darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem, un saskaņā ar noguldījuma noteikumiem to nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa.
Lielie investori uzturēšanās atļaujas Latvijā uz laiku līdz pieciem gadiem varēs saņemt no šā gada 1.jūlija.
Par likumprojektu tā galīgajā lasījumā balsoja 48 deputāti no "Saskaņas centra", "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", LPP/LC un Tautas partijas, kā arī Vilnis Edvīns Bresis no Zaļo un zemnieku savienības frakcijas. Pret likuma grozījumu pieņemšanu bija 42 parlamentārieši no TB/LNNK, "Jaunā laika", Zaļo un zemnieku savienības un "Pilsoniskās savienības".