Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši ievērojamus finanšu līdzekļus.
Likuma grozījumi trešajā lasījumā tika pieņemti ar pavisam nelielu pārsvaru, proti, 48 deputātiem balsojot „par” un 42 deputātam balsojot „pret”. Debates par šī likuma grozīšanu noritēja vairākas stundas un lielākoties deputāti bija sadalījušies divās nometnēs - tie, kura atbalstīja grozījumus un tādējādi arī ideju par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu iebraucējumiem, kuri iegulda uzņēmējdarbībā naudu, un tajos, kas bija pret šādu ideju.
Deputāts Boriss Cilēvičs (SC) uzsvēra, ka Latvija nav sapņu valsts, uz kuru visi vēlas braukt, drīzāk otrādi - Latvija ir valsts, no kuras cilvēki izbrauc, līdz ar to Latvijai jādomā par to, kā veidot šeit darba vietas. Pēc deputāta domām, šie grozījumi likumā nav politiski, bet saimnieciski. Tam piekrita arī deputāts Juris Sokolovskis (PCTVL). Deputāts Inmārs Līdaka (ZZS) savukārt, atzīstot konkrētā grozījuma - par termiņuzturēšanas atļaujas piešķiršanu uzņēmējam, kas izveido biznesu un nodarbina cilvēkus, saimniecisko raksturu, tomēr bija pilnīgi pret citu priekšlikumu piešķirt uzturēšanās atļaujas tiem, kuri nopērk īpašumu. Zemei un īpašumam Latvijā ir jāpieder latviešiem, sacīja deputāts.
Grozījumi Imigrācijas likumā paredz, ka ārzemnieks varēs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš uzņēmuma pamatkapitālā būs ieguldījis vismaz 25 tūkstošus latu, Latvijā nodarbina vismaz piecus darbiniekus un gadā nodokļos nomaksājis vismaz 10 tūkstošus latu.
Termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs pieprasīt arī tad, ja būs iegādājies un viņam piederēs viens vai vairāki nekustamie īpašumi. Rīgā, Pierīgas reģionā un republikas pilsētās to kopējā kadastrālā vērtība nedrīkstēs būt mazāka par 100 tūkstošiem latu, savukārt citviet Latvijā - 50 tūkstošiem latu. Investoram nedrīkstēs būt bijuši nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas parādi.
Tāpat uzturēšanās atļauju Latvijā ārzemnieks varēs pieprasīt, ja viņš būs veicis ne mazāk kā 200 tūkstošu latu lielas investīcijas Latvijas kredītiestādē subordinēta kapitāla veidā. Visi minētie nosacījumi attieksies tikai uz tādām investīcijām, kuras Latvijas uzņēmumos, kredītiestādēs vai nekustamajos īpašumos veiktas pēc likuma stāšanās spēkā 2010. gada 1. jūlijā.
Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir ierosinājusi 34 Saeimas deputātu parakstu vākšanu, lai atbilstoši Satversmes 72. pantam uzliktu par pienākumu Valsts prezidentam uz diviem mēnešiem apturēt šodien Saeimā pieņemto grozījumu Imigrācijas likumā izsludināšanu. „Šodienas balsojums parāda, ka gandrīz puse Saeimas deputātu ir pret tādiem Imigrācijas likuma grozījumiem, kas draud Latviju pārvērst par sētas durvīm NVS valstu pilsoņu iekļūšanai Šengenas līguma zonā, kā arī pakļaut mūsu valsti jaunam šo personu ieceļošanas un nekustamā īpašuma iepirkšanas vilnim. Neizmantoto mājokļu problēma Latvijā tik tiešām ir jārisina, taču tā ir jārisina, ar labvēlīgas nodokļu politikas palīdzību veicinot Latvijas ģimeņu apmešanos šajos mājokļos. Jauns krievvalodīgu migrantu pieplūdums Latvijai absolūti nav vajadzīgs, un mēs esam pārliecināti, ka vairākums Latvijas pilsoņu domā līdzīgi,” atzīst TB/LNNK frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs.