Neredz jēgu dot valsts naudu partijām

 

Pusmiljons latu gadā politisko partiju uzturēšanai varētu būt kas tāds, ko vēlētāji nesaprastu – tā savu piesardzību jo sevišķi vēlēšanu gadā, runājot par partiju finansēšanu no valsts budžeta, skaidro politiķi, kas ieceri mainīt finansēšanas sistēmu jau no 2011. gada neatbalsta.

Turklāt daudziem neesot izprotama arī grozījumu jēga. Lai arī grozījumu autors – Tieslietu ministrija – tos pamato ar iespēju mazināt politikas atkarību no ziedotājiem, sagatavotajos likuma grozījumos arī turpmākas ziedošanas iespējas nemaz netiek izslēgtas.

"Valsts kļūs nevis vienīgais finansētājs, bet par vienu no donoriem," uz šo problēmu norādīja deputāts Kārlis Leiškalns (TP). Saeimas Budžeta un nodokļu komisijā, kur lēma par šā projekta tālāku virzību, viņš skaidroja, ka 400 tūkstoši latu, kas ir aptuvenā summa gadā, kas šim mērķim būs nepieciešama, protams, nonākšot partiju kasēs, bet jēgas no tā nebūšot nekādas. Partijas tik un tā meklēs finansētājus arī privāto ziedotāju vidū, jo tas netiek ierobežots, bet valsts piešķirtās summas nebūtu tik lielas, lai ar tām pietiktu. "Un valsts kļūs vien par piešpricētāju," sacīja Leiškalns. Viņa partijas biedrs Atis Slakteris gan bilda, ka ilgtermiņā šādas izmaiņas ir atbalstāmas. "Bet iedomājieties to nākamā vai aiznākamā gada budžeta kontekstā, kad tā nauda būs jāmeklē!" teica arī A. Slakteris, iesakot nogaidīt.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija vakar attiecīgos grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā gan konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja, taču liela daļa komisijas deputātu rosināja atlikt to piemērošanu uz diviem trim gadiem, kad būs uzlabojusies valsts finansiālā situācija. Lielāks svars gan būs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lēmumam, kura šajā gadījumā noteikta par atbildīgo. Taču, ņemot vērā parlamentā pārstāvēto partiju valdošo noskaņojumu, var prognozēt, ka grozījumu spēkā stāšanās termiņu tiešām varētu atlikt. Līdz šim par 2011. gadu kā sākumu partiju finansēšanai no valsts naudas visstingrāk iestājušies Vienotību pārstāvošie spēki – Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai, kuriem Saeimā ir 25 balsis. Taču šobrīd viņu viedoklis parlamentā ir mazākumā, un, kā izriet no šo partiju politiķu izteikumiem, ja vien ideja netiks atmesta pavisam un likumprojekts – virzīts, tad spēkā stāšanās termiņu ziņā varētu arī meklēt kompromisus.

Jāatgādina, ka grozījumi paredz: ja par partiju Saeimas vēlēšanās ir nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, tai piešķirami 50 santīmu par katru iegūto balsi gadā. Pēc Tieslietu ministrijas aprēķiniem, kopumā ik gadu tas prasītu valsts budžeta finansējumu apmēram 427 300 latu apmērā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam būtu tiesības arī atteikt piešķirt valsts naudu partijai, ja tā pēdējo četru gadu laikā bijusi sodīta par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsniegšanu vai neatļautu ziedojumu pieņemšanu. Reģionālajām partijām, kas startē tikai pašvaldību vēlēšanās, finansiāls valsts atbalsts likumprojektā nav paredzēts.