Pie valdības ēkas protestēs pret priežu izciršanu Šlesera īpašumā Jūrmalā

Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) rīt rīkos piketu pie Ministru kabineta, lai protestētu pret priežu izciršanu Rīgas vicemēram Aināram Šleseram (LPP/LC) piederošajā īpašumā Jūrmalā.

JAB informē, ka 2.martā Ministru kabineta sēdē plānots izlemt 76 koku, tai skaitā 28 priežu likteni Jūrmalas kāpās Upes ielā 1a. Šajā zemes gabalā paredzēta politiķa Šlesera privātmājas būvniecība.

JAB jau vairākkārt paudusi, ka koku iznīcināšana kāpu aizsargjoslā gandrīz hektāra platībā nav samērojama ar vienas ģimenes privāto vajadzību apmierināšanu.

Jau ziņots, ka decembrī Ministru kabineta komiteja neatbalstīja meža zemes transformāciju savrupmājas un saimniecības ēkas kompleksa būvniecībai Šleseram un viņa sievai piederošajā nekustamajā īpašumā 0,8975 hektāru platībā Upes ielā 1a, Jūrmalā, kas atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.

Pēc premjera valda Dombrovsks (JL) iniciatīvas rīkojums netika virzīts tālāk. Atbildīgajiem ministriem uzdots pēc būtības izvērtēt, vai pieļaujama liela skaita koku - 76 - izciršana. No juridiskā viedokļa jāizvērtē Jūrmalas aizsardzības biedrības iebildumi.

Jūrmalas aizsardzības biedrība vēstulē premjeram raksta, ka starp apdraudētajiem kokiem ir 29 vērtīgas priedes vecumā no 100 līdz 250 gadiem.

Turklāt tas, ka šajā teritorijā nav pieļaujama vērienīga būvniecība, iznīcinot vērtīgus biotopus un priežu audzes, izriet no ekspertu atzinumiem teritorijas detālplānojuma un būvprojekta izstrādes laikā.

Biedrība uzskata, ka, "tikai samērojot sabiedrības intereses, krasta kāpu aizsargjoslu noteikšanas mērķi un meža zemes transformācijas iespējamās sekas ar atsevišķas privātpersonas interesēm un nonākot pie secinājuma, ka atsevišķas privātpersonas tiesībām būtu dodama priekšroka pār sabiedrības kopuma interesēm, būtu pieļaujama meža zemes transformācija krasta kāpu aizsargjoslā".

Kā brīdina nevalstiskā organizācija, ja valdība nolems atļaut transformēt meža zemi kāpu aizsargjoslā Latvijā līdz šim nepieredzēti lielā teritorijā, tas ierobežotu Ministru kabineta rīcību nākotnē. Atļaujot būvniecību šādā apmērā vienreiz, arī turpmāk nebūtu iemesla atteikt meža zemes transformāciju krasta kāpu aizsargjoslā tikpat lielā apmērā.

"Šāds lēmums sagādātu lielu vilšanos gan jūrmalniekiem, gan citiem piekrastes un arī Latvijas vidienes iedzīvotājiem un nepārprotami būtu pretrunā ar vides ilgtspējīgu attīstību," teikts Jūrmalas aizsardzības biedrības vēstulē, kuru parakstījuši šīs organizācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms, kā arī valdes locekļi Rihards Pētersons un Anna Žīgure.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktu rīkojuma projekts paredz transformēt meža zemi savrupmājas un saimniecības ēkas kompleksa būvniecībai Šleseram un Šleserei piederošajā nekustamajā īpašumā.

Transformējamajā platībā ir nepieciešama koku ciršana. Valsts meža dienests 2009.gada 17.jūnijā noformēja aktu "Par koku ciršanas apjomu meža transformācijai apbūvei", ar kuru tiek aizstāts iepriekšējais 2009.gada 11.februāra akts par koku ciršanas apjomu meža transformācijai, jo jaunās meža inventarizācijas un nogabalu platību palielinājuma dēļ mainās koku skaits. Aktā norādīti 76 izcērtamie koki 32,80 kubikmetru apjomā. Papildus aktā ir norādīti 139 atstājamie koki.

No Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē skiču stadijā akceptētā "Ģenerālplāna ar transformējamo meža zemi" redzams, ka plānots nocirst divus biokokus - vienu, kas atrodas vietā, kurā plānots izbūvēt kāpnes, un otru, kas atrodas vietā, kur plānota dzīvojamās mājas izbūve.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais