30 dienu moratorijs aģitācijai izdevīgāks tiem, kam būs premjers

 
©Jānis Saliņš, f64

Ceturtdien Saeima bez iebildumiem nodeva izskatīšanai komisijās likuma grozījumus, kas paredz aizliegt priekšvēlēšanu aģitāciju radio un televīzijā jau 30 dienu pirms vēlēšanām.

Šāds aizliegums būtu mazāk ierobežojošs pie varas esošajām partijām, jo premjers, ministri un valdības partiju Saeimas frakciju vadošie politiķi visbiežāk tiek izmantoti kā viedokļu paudēji un viņu dienaskārtībai seko mediji, radot publicitāti. Tādēļ dažiem Saeimas kuluāros vakar piesardzību radīja tas, ka pret grozījumu priekšvēlēšanu aģitācijas likumā nodošanu komisijām neiebilda Tautas partija (TP), kuras politiķu attieksme pret šiem ierobežojumiem ir noraidoša. "Diez vai TP būs ar mieru, ka 30 dienu pirms vēlēšanām visās ziņās zīmēsies Jaunā laika premjers," neoficiālā sarunā Neatkarīgajai izteicās kāds politiķis.

TP pārstāvji noraida šādas versijas, ka pamatā pielaidībai ir apsvērums, ka varbūt pirms vēlēšanām partijai būs savs premjers. Tiesa, pēdējā laikā neoficiālās sarunās Neatkarīgā ir uzklausījusi atšķirīgus TP politiķu viedokļus par to, vai Valda Dombrovska (JL) valdībai ļaut nostrādāt līdz vēlēšanām. Tas arī liecina, ka galīgais lēmums par TP stratēģiju vēl nav pieņemts un var notikt mēģinājumi īstenot kā vienu, tā otru scenāriju.

TP Saeimas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece Neatkarīgajai skaidroja, ka pret nodošanu komisijām nav iebilsts, jo divu minūšu debatēm ceturtdien Saeimas plenārsēdē nav lielas jēgas iepretim pamatīgām debatēm, grozījumus skatot komisijā. Paužot savu personisko viedokli, viņa pret 30 dienu priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem izteicās kritiski, jo tie ierobežos vēlētājiem informācijas saņemšanu pirms izvēles izdarīšanas. Pats galvenais iebildums gan ir par to, ka "no valdošās premjera grupas iesniegtie ierobežojumi var radīt vēl nepieredzētu administratīvo resursu izmantošanu". Premjeram šādu ierobežojumu gadījumā būtu iespēja ik vakaru televīzijas ziņās informēt vēlētājus par saviem darbiem un panākumiem, kamēr partiju reklāmas būs aizliegtas, spriež V. Muižniece.

Savukārt JL līdere Solvita Āboltiņa Neatkarīgajai atgādināja, ka JL ir konsekventi atbalstījis moratorija noteikšanu politiskajai aģitācijai 30 dienu pirms vēlēšanām arī pirms četriem gadiem, kad bija opozīcijā un tai nevarēja pārmest vēlmi, izmantot administratīvos resursus. Toreiz, 2006. gada pavasarī, šo iniciatīvu virzīja ZZS un JL to atbalstīja. TP vēl Aigara Kalvīša vadībā tolaik bija premjera partija un iestājās pret šādiem ierobežojumiem, un arī ir saglabājusi savu nostāju šajā jautājumā.

No debatēm par 30 dienu moratoriju norobežojas Saskaņas centrs. Tā Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kurš pēc būtības iebilst pret šādu ierobežojumu noteikšanu, nevēlas iesaistīties diskusijā, kuras mērķis, pēc viņa domām, ir "zīmēšanās vēlētāju priekšā". "Tā jau pati par sevi ir priekšvēlēšanu reklāma. Kampaņa ir sākusies," par šo priekšlikumu saka politiķis. Šāds ierobežojums, mēnesi pirms vēlētāji izdarīs izvēli, priekšvēlēšanu procesu noplicinātu, jo liegtu iespēju ne tikai reklamēties, bet Saeimas deputātu kandidātiem savstarpēji debatēt, uzskata J. Urbanovičs.

Grozījumus Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām iesniedza trīs Vienotības partiju JL, PS un SCP, kā arī TB/LNNK deputāti, bet pirmais šo priekšlikumu publiski izvirzīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Grozījumiem vēl jāgūst atbalsts arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un tālākos lasījumos Saeimā.

 

Abonē