Aģitācijas un partiju finansēšanas likumi iekustināti
Parlamentā beidzot sāksies virzība likumprojektiem, kas paredz mainīt politisko partiju finansēšanas principus un stingrāk iegrožot aģitāciju pirms vēlēšanām.
Jau ceturtdienas plenārsēdē izskatīšanai komisijās plānots nodot gan Ministru kabinetā gatavotos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā par valsts budžeta finansējumu partijām, gan šajā pašā likumā atsevišķu parlamenta frakciju iniciētos grozījumus par atļautā ziedojumu apmēra un pirmsvēlēšanu tēriņu mazināšanu. Tāpat tiks atvērts likums par Priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurā tiks atrunāts tā sauktais klusuma periods, kad reklāmas tiks aizliegtas pavisam.
Jāatgādina, ka uz nepieciešamību steidzami labot likumus bija norādījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Salīdzinoši nesen par to sāka runāt arī politiskās partijas un topošā apvienība Vienotība, kurā iesaistījušās Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai, un rosināja vairākas izmaiņas likumdošanā. Turklāt, kā izriet no partiju pārstāvju parakstītā likumprojekta grozījumu teksta, piemēram, priekšvēlēšanu tēriņu griestus paredzēts samazināt vēl vairāk, nekā tika runāts iepriekš. Proti, ja vēl nesen Jaunais laiks runāja par griestu samazināšanu par tādu koeficientu, kas nozīmētu 350 000 latu tēriņu griestus aģitācijas kampaņai pašreiz atļauto 571 000 latu vietā, tad pēc kopīgām diskusijām apvienībā Vienotība tomēr nolemts griestus noteikt 280 000 latu. Tas būtu apmēram tikpat, cik pirms 9. Saeimas vēlēšanām 2006. gadā. Jāpiebilst, ka toreiz daudzām partijām ar to nepietika un tika konstatēti būtiski pārtēriņi.
Ar priekšvēlēšanu situāciju saistīti arī grozījumi, kas paredz 30 dienu pirms vēlēšanu datuma aizliegt politiskās reklāmas radio un televīzijā. Šo priekšlikumu parakstījuši Jaunā laika, Pilsoniskās savienības un TB/LNNK partiju pārstāvji, kā arī Aigars Štokenbergs, kas Saeimā ir kā neatkarīgais deputāts, bet pārstāv Sabiedrību citai politikai. Atbalstu šādam klusuma periodam iepriekš paudusi arī Zaļo un zemnieku savienība. Taču pret to izteikusies Tautas partija, norādot, ka tādējādi palielināsies slēptās reklāmas īpatsvars un tendence izmantot administratīvos resursus.
Pārējie piedāvātie grozījumi saistīti ar partiju finansēšanu. Jau rakstīts, ka valdībā sagatavots likumprojekts, kas paredz partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas nozīmētu ikgadēju finansējumu partijām, kas vēlēšanās saņēmušas vairāk nekā 2% vēlētāju atbalsta – 50 santīmu par katru saņemto balsi. Parlamentā savukārt tapis priekšlikums uz pusi samazināt atļauto fizisko personu ziedojumu apmēru. Šobrīd tas ir 100 minimālās mēnešalgas gadā. Tātad, ņemot vērā, ka minimālā alga valstī ir 180 latu, viena persona partijai gadā var ziedot 18 000 latu. Ja parlaments atbalstītu izmaiņas, tad partijai nedrīkstētu ziedot vairāk par 9000 latu.
No Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas gan izriet, ka Saeimā pārstāvētajām partijām ne par vienu no piedāvātajiem grozījumiem nav vienprātības un pat ne vajadzīgā vairākuma atbalsta. Tādēļ nav arī prognozējams, cik ilgi šie grozījumi tiks izskatīti un vai vispār tiks pieņemti. Taču premjers Valdis Dombrovskis vakar atzina, ka šis jautājums koalīcijas sadarbības padomē vakar neesot izskatīts un neesot identificētas arī nekādas problēmas, kas varētu būt saistītas ar jautājuma virzību.