Šodien būs skaidrs, vai Rīgas domes ieceres par svētku pasākumiem 4. maijā sakrīt ar izpratni par to, kas atbilst Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienas garam. Pirmdien šīs ieceres tiks apspriestas 4. maija, Neatkarības dienas, svētku rīcības komitejā.
Līdz tam tās vadītājs Valsts prezidenta kancelejas direktors Edgars Rinkēvičs atsakās komentēt Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) ideju. Lai gan aizvadītajā nedēļā no Rīgas pils varēja saklausīt noraidošu attieksmi pret varbūtēju vēlmi šos visas valsts svētkus politizēt, piektdien Neatkarīgajai E. Rinkēvičs uzsvēra, ka darbs pie svētku pasākumu programmas notiek koordinēti ar Rīgas domi, un noliedza jebkādu nesaprašanos. Rīgas dome ir pārstāvēta gan svētku rīcības komitejā ar galvaspilsētas izpilddirektoru Juri Radzeviču (LPP/LC), gan ar mēru N. Ušakovu Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienas svētku organizēšanas goda komitejā, kas ir svētku idejiskais virsuzraugs.
4. maijs no svētkiem, kas līdz šim vairāk asociējušies ar Saeimas svinīgo sēdi, ko apmeklē bijušie un esošie deputāti, ministri un ārvalstu diplomāti, un valsts augstāko amatpersonu oficiālo ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa, ir jāpadara tuvāki plašākai sabiedrībai, iesaistot gan rīdziniekus, gan novadu ļaudis. To uzsver gan šo valsts svētku oficiālie organizētāji, gan Rīgas domes politiskā vadība. Tā aizvadītajā nedēļā nāca klajā ar alternatīvu redzējumu uz to, kā jāsvin 4. maijs, proti, kā Ģimenes diena, vēlāk gan pretenzijas uz alternatīvu nosaukumu atsaucot. "Mēs ļoti labi apzināmies, ka te nevar būt elitāri svētki," Neatkarīgajai saka E. Rinkēvičs. Lai gan svētku scenārijs vēl tikai top, pašlaik jau skaidrs, ka iedzīvotāju iesaisti centīsies panākt gan ar svētku koncertu 11. novembra krastmalā, gan LTV tiešraidēm no 4. maija pasākumiem valsts novados. Svētku organizētāji jau atteikušies no domas par tradicionālo 4. maija oficiālo koncertu bijušajiem Augstākās padomes deputātiem, kas balsojuši par Neatkarības deklarāciju, un uz kuru parasti aicina izmeklētu publiku. Tas gan tiek saistīts ar svētku ierobežoto budžetu. Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, aizstāvot N. Ušakova ideju padarīt 4. maija svinēšanu ģimeniskāku, uzsver, ka "neviens negrib atcelt 4. maiju", tas, gluži otrādi, esot mēģinājums dot jaunu pozitīvu impulsu šajos valsts svētkos, "kas nav bijuši īpaši cienīti un apmeklēti".
Pirms mēneša prezidents Valdis Zatlers iesniedza Saeimā likumdošanas iniciatīvu pārdēvēt 4. maijā atzīmējamo Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu par Neatkarības atjaunošanas dienu. Šo iniciatīvu arī var tulkot kā centienus šo dienu padarīt tuvāku plašākām sabiedrības masām, skaidri uzsverot, ka 4. maija deklarācijas pieņemšanas sekas bija neatkarības atjaunošana. Viens no oficiālajiem Rīgas pils argumentiem šai iniciatīvai bija uzsvērt Latvijas valstiskās neatkarības nozīmīgumu jaunākajām paaudzēm.
