Kučinskis vēlas vērsties pret pastāvīgām patvēruma meklētāju kvotām
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) redz iespēju ar citu Eiropas Savienības (ES) valstu kolēģiem sākt sarunas par iespējām iestāties pret pastāvīgu patvēruma meklētāju kvotu ieviešanu, taču prognozē, ka diez vai šis jautājums parādīsies jūnijā gaidāmās Eiropadomes sanāksmes darbakārtībā.
Premjerministrs pēc šodien notikušās valdības sēdes žurnālistiem skaidroja, ka Latvijas pārstāvniecība ES pašlaik strādā pie šiem jautājumiem, taču Latvija stingri turēsies pie oficiālās pozīcijas, attiecīgi rīkojoties pašreizējās kvotu sistēmas ietvaros un tās izpildē. "Neatbalstām pastāvīgu kvotu ieviešanu," viņš sacīja, piebilstot, ka nozīmīgākās sarunas vēl esot tikai priekšā.
"Latvija pildīs līdz šim ES ietvaros uzņemtās saistības patvēruma meklētāju pārvietošanā no Grieķijas un Itālijas, kā arī no trešajām valstīm. Arī turpmākiem mehānismiem jābalstās uz brīvprātības principa," viņš skaidroja, norādot, ka Latvija nav gatava atbalstīt tādu lēmumu pieņemšanu, kas nākotnē varētu nozīmēt obligātu kvotu ieviešanu patvēruma meklētāju uzņemšanas jomā.
Taujāts, vai būtu gatavs runāt par šo jautājumu arī ar citu valstu premjerministriem, Kučinskis atbildēja apstiprinoši.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka Eiropas Komisijas (EK) sagatavotie priekšlikumi ES patvēruma noteikumu pārskatīšanai jāvērtē detalizēti. Vējonis arī uzskata, ka ES ārējās robežas sakārtošana ir priekšnoteikums tam, lai varētu veikt būtiskas izmaiņas pašreizējā bēgļu uzņemšanas kārtībā Dublinas sistēmā.
Arī Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) preses padomnieks Mārtiņš Drēģeris aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka ar EK priekšlikumu ir detalizēti jāiepazīstas, pirms izstrādāt Latvijas nacionālo pozīciju.
Kā ziņots, EK 6.aprīlī paziņoja par plāniem pārskatīt ES patvēruma noteikumus, lai godīgāk pārdalītu atbildību par nelegālo imigrantu sadali bloka dalībvalstu vidū. "Mums ir jāreformē mūsu Eiropas patvēruma sistēma," preses konferencē paziņoja EK pirmais viceprezidents Franss Timmermanss. "Pašreizējā sistēma nedarbojas," viņš piebilda.
Tā sauktā Dublinas regula ir tikusi kritizēta kā novecojusi un negodīga attiecībā uz valstīm, kurās ieradies liels skaits nelegālo imigrantu, pirmkārt, Itāliju un Grieķiju. Dublinas regula nosaka, ka patvēruma pieprasījumi jāizskata tajā ES valstī, kurā viņi ir ieradušies vispirms, bet, ja tie devušies tālāk bloka teritorijā, viņi nosūtāmi atpakaļ.
"Tas nav nedz godīgi, nedz ilgtspējīgi," uzsvēra EK viceprezidents, norādot, ka šie noteikumi esot "milzīgs slogs" nelegālās imigrācijas visvairāk skartajām valstīm. Viens no šo noteikumu reformu priekšlikumiem paredz, ka gadījumā, ja dalībvalsts saskarsies ar "neproporcionālu" nelegālās imigrācijas spiedienu, var tikt ieviests "koriģējošs godīguma mehānisms", lai bloka ietvaros migrantus sadalītu.
Vairums dalībvalstu atbalstot šādu priekšlikumu, aģentūrai AFP apgalvoja kāds ES diplomāts, kas vēlējās palikt anonīms.
Cits piedāvājums paredz "pastāvīgu sadales" mehānismu, kas tiktu balstīts uz katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu un turīguma līmeni.