Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ceturtdien paziņojusi, ka nedosies uz 9.maija svinībām Maskavā, jo saņēmusi Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva uzaicinājumu ierasties vizītē Krievijā viņai izdevīgā laikā.
Kā izteikusies Grībauskaite, šādu uzaicinājumu viņa uzskata par daudz vērtīgāku nekā vizītes jubileju sakarā. "Šāds attiecību atsilums ir vērtīgs abām pusēm," viņa piebildusi.
Atbildot uz jautājumu, kādēļ Krievija uz 9.maija svinībām uzaicinājusi Latvijas prezidentu Valdi Zatleru, bet ne Lietuvas vadītāju, prezidente paudusi viedokli, ka Krievija rīkojusies korekti, aicinot sadarboties un "nenostādot mūs situācijā, kurā mums būtu neērti atteikties".
Vienlaikus Grībauskaite uzskata, ka maijs viņas vizītei būtu pārāk agrs laiks, jo divpusējās attiecībās ir daudz jautājumu, kuros pienācīgi jāsagatavojas.
Kā vēsta ziņu portāls "Alfa.lt", šai laikā Lietuvas prezidente viesosies Dublinā. Vizīte Īrijā bijusi plānota iepriekš, zinot, ka tai pašā laikā viņa var tikt ielūgta apmeklēt Krieviju.
Kā ziņots, Latvijas prezidentu Valdi Zatleru uz 9.maija svinībām uzaicināja Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins. Savukārt Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess uz Maskavu gatavojas doties pēc savas iniciatīvas, norāda ziņu aģentūra ELTA.
Kā ziņo Lietuvas prezidentes preses dienests, ielūgumu ierasties vizītē Krievijā Medvedevs Grībauskaitei izteicis, apsveicot viņu sakarā ar 11.martā gaidāmo Lietuvas Neatkarības atjaunošanas 20.gadadienu.
Krievijas prezidents izteicis nožēlu, ka nevarēs piedalīties 11.marta svinībās Viļņā iepriekš ieplānoto starptautisko saistību dēļ, un norādījis, ka deleģē uz tām Krievijas transporta ministru un Krievijas puses līdzpriekšsēdētāju Lietuvas un Krievijas Starpvaldību komisijā Igoru Levitinu.
Lietuvas prezidentes vizītes saskaņošanu paredzēts sākt jau tuvākajā laikā.
Jau ziņots, ka Lietuvas prezidente janvārī pārsteidza savas valsts sabiedrību ar paziņojumu, ka gatavojas ielūgt uz Lietuvas Neatkarības atjaunošanas divdesmitgades svinībām 11.martā arī Krievijas prezidentu. Ar šo nodomu viņa līdz šim tika saistījusi arī jautājumu par savu iespējamo dalību 9.maija atzīmēšanā Maskavā, norādot, ka "vispirms jāsagaida marts".
Grībauskaite izteikusies, ka iespēju uz Neatkarības atjaunošanas divdesmitgadi uzaicināt arī Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko viņa apsvērtu, ja notiktu lūzums 1991.gada 13.janvāra traģisko notikumu sakarā aizdomās turētā ģenerāļa Vladimira Ushopčika lietā.
"Runājot par Lukašenko uzaicināšanu - jānotiek lūzumam Ushopčika lietā. Ja tas notiks, tad apsvērsim," viņa sacījusi žurnālistiem, apmeklējot ceturtdien atklāto Viļņas grāmatu gadatirgu.
Lietuvas un Baltkrievijas attiecības aptumšo neatrisinātās problēmas attiecībā uz divu 1991.gada 13.janvāra traģisko notikumu sakarā aizdomās turētu personu izdošanu. Saistībā ar šo lietu Lietuva lūgusi izdot gan kādreizējo Viļņas militārā garnizona komandieri, vēlāko Baltkrievijas aizsardzības ministra vietnieku ģenerāli Ushopčiku, gan Baltkrievijā dzīvojošo lietuviešu vēsturnieci, vienu no kustības "Jedinstvo" jeb toreizējās Lietuvas "Interfrontes" dibinātājiem Staņislavu Juonieni.
Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra janvārī atsūtīja Lietuvas kolēģiem noraidošu atbildi uz viņu izteikto tiesiskās palīdzības lūgumu šai lietā.