Saeimas deputāti šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma strīdīgos grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumā.
LETA jau ziņoja, ka strīdīgs viedoklis iepriekš izskanējis par deputāta Alekseja Loskutova (V) virzītajiem un Saeimā otrajā lasījumā atbalstītiem priekšlikumiem. Šodien pieņemot likumu, Saeima šos priekšlikums precizēja atbilstoši parlamenta Juridiskā biroja piedāvātajām redakcijām.
Parlamentāriešu akceptētās izmaiņas nosaka, ka KNAB amatpersonas ir nodarbinātas valsts dienestā un to nodarbinātības tiesiskajām attiecībām piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums vai Valsts pārvaldes iekārtas likums.
Atbilstoši likuma nosacījumiem veiktai biroja amatpersonas dienesta attiecību izbeigšanai, arī atbrīvošanai no dienesta, nebūs nepieciešama KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības piekrišana.
Biroja amatpersonas amatā varēs nodarbināt arī personu, kura nav ieguvusi augstāko izglītību, ja šāda izglītība nav nepieciešama attiecīgā amata veikšanai, pretendentam ir vidējā izglītība un amatam atbilstoša darba pieredze
Likumā ir ietverta definīcija, kas ir KNAB darbinieki, - viens no nosacījumiem nosaka, ka tās ir personas, kas veic tehnisku darbu (piemēram, tehniskais sekretārs, šoferis). Šīs personas nodarbinās saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri regulē darba tiesiskās attiecības.
Biroja priekšniekam ne vēlāk kā līdz 2016.gada 30.jūnijam būs jābrīdina KNAB nodarbinātie, ar kuriem nodibināmas valsts dienesta attiecības, par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un valsts dienesta tiesisko attiecību nodibināšanu. Ja nodarbinātais (amatpersona vai darbinieks) mēneša laikā pēc brīdinājuma saņemšanas nepiekritīs nodibināt valsts dienesta attiecības, tad priekšnieks ar rīkojumu izbeigs darba tiesiskās attiecības ar nodarbināto. Arī šo darba tiesisko attiecību izbeigšanai nebūs nepieciešama arodbiedrības piekrišana.
Kā ziņots, KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība iepriekš pauda uzskatu, ka Saeimā otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta mērķis ir palielināt KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka patvaļu, ļaujot viņam iznīcināt KNAB. Arodbiedrībā aģentūrai LETA norādīja, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendāciju aizsegā atbalstītie bijušā KNAB priekšnieka Loskutova priekšlikumi ir klajā pretrunā OECD pamatnostādnēm, Latvijas valdības lēmumam un rezultātā iznīcina KNAB pamatfunkciju veicēju neatkarību, tādējādi graujot arī izmeklēšanas neatkarību no ārējās ietekmes.
Šo priekšlikumu pieņemšana dos iespēju ar administratīvām metodēm izrēķināties ar darbiniekiem, piemēram, lai nepieļautu valstiski svarīga nozieguma atklāšanu, ļaus izmeklētāju, kas izmeklē krimināllietu, rotēt jeb pārcelt uz nodaļu, kas pārbauda deklarācijas vai pieņem apmeklētājus, uzskata arodbiedrība. "Atbalstīto grozījumu mērķis ir palielināt Streļčenoka patvaļu, ļaujot viņam iznīcināt KNAB," uzsver arodbiedrībā.
Savukārt paša KNAB pārstāvji iepriekš aicināja amatpersonas un politiķus būt atbildīgiem un savos secinājumos par KNAB likuma grozījumiem balstīties uz juridiskiem argumentiem.
KNAB rakstīja, ka virzītie grozījumi KNAB likumā stiprinās biroju, jo novērsīs tiesisko nenoteiktību jautājumā par KNAB amatpersonu piederību valsts dienestam. KNAB uzsver, ka no tiesību sistēmas viedokļa uz institūcijām, kuras veic operatīvo darbību un izmeklēšanu, ir jāattiecina vienāds regulējums. Grozījumi paredz, ka KNAB nodarbinātie atrodas valsts dienestā, kā tas ir citās valsts iestādēs, kurām piešķirtas izmeklēšanas un operatīvās darbības pilnvaras.
KNAB pašlaik joprojām ir vienīgā tiesībsargājošā iestāde, kuras amatpersonas neatrodas dienesta attiecībās ar valsti, bet, līdzīgi kā privāttiesību subjektos, atrodas darba tiesiskajās attiecībās.
Tā kā arvien biežāk publiskajā telpā izskan amatpersonu un politiķu nepamatotie pieņēmumi, ka šo grozījumu mērķis esot "izrēķināties ar nepaklausīgām KNAB amatpersonām" un "graut arī izmeklēšanas neatkarību no ārējās ietekmes", KNAB aicina būt atbildīgiem un savos secinājumos balstīties uz juridiskiem argumentiem, nevis pieņēmumiem, it īpaši pirms iestāšanās OECD.
KNAB likuma grozījumi sākotnējā variantā bija sagatavoti pēc OECD rekomendācijām, kas Latvijai sniegtas korupcijas apkarošanas jomā.
Šodien akceptētās izmaiņas likumā arī nosaka, ka biroja priekšnieku ar Saeimas lēmumu varēs atbrīvot no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā tiks konstatēts, ka viņš, pildot dienesta pienākumus, ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums valstij vai personai. Tāpat KNAB priekšnieku no amata varēs atbrīvot, ja viņš nebūs ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, kā rezultātā radīts kaitējums valstij vai personai.
Likumā arī noteikts, ka KNAB ir tiešās pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī kontrolē partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi.
Pieņemtās izmaiņas nosaka, ka KNAB atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īsteno ar Ministru prezidenta starpniecību. Pārraudzība ietver Ministru prezidenta tiesības pārbaudīt biroja priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus, kā arī, konstatējot prettiesisku bezdarbību, dot rīkojumu pieņemt lēmumu.
Ministru kabineta tiesības īstenot pārraudzību neattieksies uz lēmumiem, kurus birojs pieņem, īstenojot biroja funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā un partiju finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.
Pašreizējā likuma redakcijā vien teikts, ka birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī partiju un finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.
Saeimas pieņemtajā likumā iekļauta Sabiedriski konsultatīvā padome. Tā nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības pārstāvju līdzdalību korupcijas novēršanas politikas veidošanā, īstenošanā un sabiedrības izglītošanā. To izveido biroja priekšnieks, un padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
Izmaiņas arī nosaka, ka viena un tā pati persona par KNAB priekšnieku var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Pašlaik likums nenosaka amatpersonai šādus termiņus.
Saeimas akceptētie priekšlikumi noteiks, ka KNAB priekšnieks bez īpaša saskaņojuma ar premjerministru var izdot biroja iekšējos normatīvos aktus, izņemot biroja reglamentu.
Ja speciāla komisija būs konstatējusi likumā noteiktos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, viņš komisijas lēmumu varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesas lēmums būs nepārsūdzams. Saeimas lēmums par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata nebūs pārsūdzams.
Iepriekšminēto komisiju, kas izvērtēs iemeslus KNAB vadītāja atbrīvošanai no amata, vadīs ģenerālprokurors, un tās sastāvā ir Valsts kancelejas direktors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks, kā arī ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.
Likumā noteikts, ka biroja amatpersonu (izņemot Biroja priekšnieku) un darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšanu katru gadu veic amatpersonas vai darbinieka tiešais vadītājs vai Biroja priekšnieka izveidota vērtēšanas komisija. Novērtēšanas kārtību noteiks Biroja priekšnieks un iegūtais rezultāts tiks izmantots par pamatu lēmumam par nodarbinātības attiecību turpināšanu vai izbeigšanu, pārcelšanu citā amatā un atlīdzības noteikšanu.
Neskatoties uz šodien akceptētajiem KNAB likuma grozījumiem, valdība iepriekš uzdeva KNAB izveidot augsta līmeņa darba grupu jauna KNAB likuma izstrādei, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma efektivitāti korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumos, kā arī partiju finanšu kontroles un priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumos. Darba grupai līdz 2016.gada 14.septembrim likumprojekts jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.