Saistībā ar ierobežotas pieejamības informācijas publiskošanu medijos par Eiropas sociālo fondu finansētajiem projektiem, kas saistīti ar strukturālo reformu ieviešanu valsts pārvaldē, nekādas īpašas pārbaudes tomēr netikšot veiktas, jo šoreiz iespēja saņemt finansējumu neesot apdraudēta.
Tā atzina Valsts kancelejas (VK) vadītāja Gunta Veismane, kura iepriekš lietas izmeklēšanā pat apsvēra Drošības policijas iesaistīšanu, tādējādi izpelnoties asu kritiku. Taču jautājums par augstās ierēdnes atbildību vēl nav izsmelts – gala vārds piederēs premjeram Valdim Dombrovskim (JL), kurš solījis izskanējušos faktus pārbaudīt.
Vakar G. Veismane uzsvēra, ka neesot aicinājusi vērsties pret žurnālisti, bet gan noskaidrot, kā varēja noplūst ierobežotas pieejamības informācija, jo tas varētu nozīmēt turpmāku liegumu projektiem paredzēto naudu izmantot. Proti, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) varētu pārtraukt iepirkumu. Pēc konsultācijām ar IUB gan secināts, ka šādu seku nebūs, jo konkurss vēl nav bijis izsludināts, vienīgi tagad nākšoties pārstrādāt projekta pieteikumu, lai tas nebūtu tāds pats kā jau publiskotais. Taču jautājums par informācijas drošību paliekot. "Tā ir amatpersonu atbildība, tas ir tas, par ko es pastāvu," uzsvēra G. Veismane, atgādinot, ka informācija noplūdusi pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdes.
Tiesa, paliek jautājums, kur šī atbildīgā amatpersona meklējama. Kamēr VK norāda, ka par dokumentu drošību nav parūpējusies Saeimas komisija, tās vadītāja Vaira Paegle (PS) savukārt uzsver – no pašas VK atnākuši papīri, uz kuriem nebija nekādas norādes par ierobežotu pieejamību. "Eiropas lietu komisija gandrīz katrā sēdē izskata ierobežotas pieejamības materiālus (..), deputāti ar parakstu apliecina šīs informācijas neizpaušanu. Šāda procedūra tika ievērota arī 8. februāra sēdē (..). Tomēr sēdes gaitā Valsts kancelejas pārstāvji izdalīja papildu informāciju uz četrām lapām bez rakstiskām un mutiskām norādēm, ka arī tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Tādējādi Valsts kanceleja pārkāpa procedūru darbam ar ierobežotas pieejamības informāciju, un tā kļuva publiski pieejama," norādīja V. Paegle. G. Veismane gan iebilda, ka lūgusi komisijas vadītāju šo jautājumu izskatīt slēgtā sēdē un domājusi, ka tā tāda arī būs.
Premjera solītā pārbaude par G. Veismanes reakciju uz notikušo un vēlmi iesaistīt Drošības policiju turpinās. Secinājumi būšot pirmdien, apliecināja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.
Uz jautājumu, vai notikušais varētu maksāt G. Veismanei amatu, V. Dombrovskis līdz šim atbildējis izvairīgi. Taču politikas aizkulisēs jūtama viļņošanās un izskan viedokļi, ka šis notikums tomēr varētu veicināt G. Veismanes atlaišanu. Šajā amatā viņa ir kopš 2000. gada. Pēdējo reizi uz disciplinārlietas pamata par tēriņiem Valsts kancelejas jubilejai no viņas atbrīvoties mēģināja premjers Aigars Kalvītis (TP). Taču tolaik mainījās valdība, premjera portfeli pārņēma Ivars Godmanis (LPP/LC), kura laikā lietu izbeidza un iztika vien ar aizrādījumu. Līdzīgi arī citas iepriekš rosinātas disciplinārlietas pret G. Veismani izbeigtas.
