Valsts ieņēmumu dienests (VID) neizslēdz iespējamo VID amatpersonu atbildību saistībā ar vērienīgo datu noplūdi no dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS).
VID gan norāda, ka sākotnēji nepieciešams noteikt un saprast, kurā posmā radusies "kļūda", kas tiks skaidrots uzsāktās iekšējās pārbaudes laikā. Ja radīsies aizdomas par iespējamo VID amatpersonu vainu, tad tiks sākta dienesta pārbaude un sekos disciplinārlieta, aģentūrai LETA sacīja VID Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Grīnberga.
Viņa norādīja, ka VID patlaban "orientējas uz to", lai VID uzticētie nodokļu maksātāju sniegtie dati būtu drošībā, piebilstot, ka "nav radīta neviena informācijas tehnoloģiju sistēma", no kuras datu noplūde nebūtu iespējama.
VID pārstāve uzsvēra, ka sistēmu drošībai VID tiek pievērsta liela uzmanība.
Tā kā patlaban nav iespējams noteikt laiku, kad precīzi "caurums" radies vai arī ticis speciāli izveidots un cik ilgi tas funkcionējis, ir pāragri spriest arī par to, kādā apjomā un cik seni dati noplūduši.
Viņa akcentēja, ka šis konkrētais gadījums nedod pamatu apšaubīt visu VID sistēmu drošumu, turklāt konkrētais "caurums", pa kuru datu noplūde bijusi iespējama, ir "aizlāpīts".
Tā kā pats VID jau februāra sākumā vērsies policijā ar iesniegumu, tad arī kriminālprocesā, ja tāds uzsākts, tiks skaidrotas vainīgās personas.
Ar Dzintaru Jakānu, kurš VID ģenerāldirektora pienākumus pildīja pēdējos sešus gadus, bet šomēnes tika pārcelts amatā uz Finanšu ministriju, aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.
Oficiālu atbildi no policijas par iespējamo procesa sākšanu VID gan līdz šim neesot saņēmis.
Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, EDS funkcionē jau vismaz kopš 2001.gada, kad VID vadītājs bija Andrejs Sončiks.
VID pārstāve aģentūrai LETA solīja precizēt, kad uzsākts darbs pie EDS izveides, kā arī kāds ir kopējais sistēmā uzglabāto un reģistrēto datu apjoms.
LETA jau ziņoja, ka no EDS noplūduši 7,4 miljoni dokumentu.
Kā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", EDS atrasts drošības "caurums", pa kuru trīs mēnešu laikā nezināmas personas ieguvušas apmēram 7,4 miljonus dokumentu 120 gigabaitu apjomā.
Noplūdusi ne vien informācija par valsts augstākajām amatpersonām, bet arī uzņēmējiem un citām privātpersonām. "De facto" lēš, ka no potenciālā kaitējuma viedokļa šī ir vislielākā datu noplūde līdz šim Latvijā.
Faktu par informācijas noplūdi raidījumam pavēstīja cilvēki, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA). Šo cilvēku rīcībā 2009.gada pavasarī nonāca informācija, ka EDS sistēmā ir caurums, pa kuru var iegūt visus EDS datu failus. No 4ATA sarunas ar cilvēku, kurš strādājis pie EDS izveides, esot noprotams, ka caurums ticis izveidots pēc ļoti augstas VID amatpersonas norādījuma. Visticamāk, lai vajadzības gadījumā ļautu nemanāmi nopludināt sensitīvu informāciju, norāda 4ATA.
"Caurums" bijis ģeniāli vienkāršs un atradies visu acu priekšā. Jebkuru EDS dokumentu pat anonīms interneta lietotājs varējis lejupielādēt bez autorizācijas, ierakstot noteiktu adresi un norādot dokumenta numuru. EDS dati tiekot numurēti secīgi, tādēļ esot bijis iespējams iegūt visus dokumentus. Dokumentu iegūšana notikusi aptuveni trīs mēnešus, kamēr "caurums" aizvērts.
Cilvēku grupa, kas ieguvusi šos datus, esot radīta ar mērķi organizēties vienotai cīņai par labāku Latvijas nākotni. Pašlaik 4ATA galvenā mītne atrodas Lielbritānijā, lai neradītu priekšlaicīgu interesi no Latvijas specdienestu puses. 4ATA kodolu veidojot Īrijas un Lielbitānijas brigādes, ar atbalstītājiem un aģentiem Latvijā. Viens no grupas mērķiem esot valsts izzadzēju saukšanu pie atbildības, un tāpēc armijas darba grupa strādā pie iegūto datu automātiskas apstrādes un analīzes sistēmas izveides. Tas liek domāt, ka daļa iegūtās informācijas kaut kad var tik publiskota, lai atklātu datus par nodokļu nemaksātājiem, dīvainiem darījumiem, lielām algām vai prēmijām valsts pārvaldes darbiniekiem.
"De facto" tikuši atsūtīti daži no VID iegūtie faili, lai varētu pārliecināties par informācijas autentiskumu. Starp šiem failiem bija arī Latvijas Televīzija darbinieku algu saraksts ar personas kodiem, kas atbilst patiesībai. Pārbaudei saņemti arī VID darbinieku algu saraksts ar personas kodiem. VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Nelija Jezdakova apstiprina, ka noplūdušie dati, visticamāk, ir patiesi.
Starp noplūdušajiem datiem ir ziņas arī par vairāku lielu privātu un valsts uzņēmumu darbiniekiem, viņu ienākumiem un nomaksātajiem nodokļiem. Iespējams, noplūduši dokumenti, kuros atrodami, piemēram, apsardzes firmu darbinieku vārdi, ziņas par atsevišķu advokātu birojos strādājošajiem, arī Valsts prezidenta Valda Zatlera personas kods. Prezidenta kanceleja datu patiesumu gan nevēlējās apstiprināt, ziņo raidījums.
VID nav nosargājis arī ziņas par, piemēram, "Rīgas siltumā" strādājošajiem cilvēkiem. Uzņēmuma valdes locekle Biruta Krūze "De facto" sacīja, ka pagaidām grūti pārliecināties, vai visi dati atbilst patiesībai. "Rīgas siltums" sola iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijā.
Noplūdušas ziņas arī par Datu valsts inspekciju, kas uzrauga datu glabāšanas noteikumu ievērošanu, - sarakstos atrodami inspekcijas darbinieku vārdi, personas kodi, arī nomaksātie nodokļi un saņemtie ienākumi. Inspekcijā atzīst - noplūdusī informācija, visticamāk, esot patiesa.
Inspekcija par notikušo datu noplūdi sola veikt pārbaudi. Ja atklāsies nopietni pārkāpumi, varētu sekot iesniegums prokuratūrai.
Raidījuma rīcībā pieejams saraksts ar aptuveni tūkstoš uzņēmumu nosaukumiem, kuru dati varētu būt noplūduši. Raidījuma veidotāji pieļauj, ka šis saraksts varētu nebūt pilnīgs.
Sarakstā redzami tādi uzņēmumi kā "Abonēšanas centrs Diena", Aizkraukles banka, Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldes, zemnieku saimniecības, tirdzniecības uzņēmumi, piemēram, "Rimi", dažādas pašvaldība, piemēram, Aknīstes novada pašvaldība, pašvaldību uzņēmumi, slimnīcas un ārstniecības iestādes, dažādas biedrības un klubi, kā arī daudzas privātpersonas.
2008.gadā VID samaksājis vismaz 1 063 524 latus par savas informācijas sistēmu drošības un veiktspējas novērtēšanu un drošības konsultācijām. "Ernst & Young Baltic" saņēmis kopā 937 000 latu, bet "KPMG Baltics" - 126 000 latu. Nauda maksāta arī AS "Exigen Services Latvia" (tolaik - AS "Exigen Services Dati"), kas izstrādāja EDS.