Saeima pagājušajā gadā saņēmusi 6140 iesniegumus

© F64

Saeimā 2015.gadā nevalstiskās organizācijas un iedzīvotāji iesnieguši 6140 iesniegumus, tostarp saņemti arī četri kolektīvie iesniegumi, no kuriem katru parakstījuši vairāk nekā desmit tūkstoši valsts iedzīvotāju, ziņo Saeimas Preses dienests.

Lielāko daļu iesniegumu iedzīvotāji parlamentam sūtījuši pa pastu, savukārt vairāk nekā tūkstoš iesniegumu saņemti elektroniski, kā arī izmantojot portālu latvija.lv.

Privātpersonas un nevalstiskās organizācijas iesniegumos parlamentam visbiežāk izteikušas likumdošanas priekšlikumus sociālos, veselības aizsardzības, budžeta, nodokļu, juridiskajos, tautsaimniecības, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību jautājumos. Iedzīvotāji cita starpā aicinājuši pārskatīt plānotās izmaiņas nodokļos, kā arī snieguši priekšlikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu.

Iedzīvotāji pērn arī pauduši viedokļus par aktuāliem notikumiem valstī, kā arī vērsušies ar sūdzībām par valsts, pašvaldību un tiesībsargājošo iestāžu darbu. Daudzi izteikuši viedokli par prezidenta vēlēšanām, kā arī Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu. Savukārt vairāk nekā 69 tūkstoši cilvēku parakstījuši aicinājumu pieņemt izstrādātos grozījumus par lielāku pensiju indeksāciju, kā arī rosinājuši līdz 2018.gadam valstī ieviest obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu.

Izmantojot likumā doto iespēju iesniegt parlamentam kolektīvo iesniegumu, pērn privātpersonas aicinājušas Saeimu samazināt pievienotās vērtības nodokli elektrībai un gāzei, iekasēto akcīzes nodokli izmantot ceļu remontiem, atcelt pulksteņa laika maiņu divas reizes gadā, kā arī nesodīt cilvēkus par marihuānas audzēšanu, glabāšanu un nēsāšanu nelielos daudzumos.

Iesniegumi ir būtisks informācijas avots, ko Saeimas amatpersonas, deputāti, komisijas un frakcijas izmanto savā ikdienas darbā, un tādējādi iesniedzēji praktiski piedalās likumdošanā.

2015.gadā visvairāk iesniegumus saņēmusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Savukārt individuāli visvairāk iesniegumu nosūtīts deputātiem Artusam Kaimiņam, Andrim Bērziņam (ZZS), Ingmāram Līdakam (ZZS), Romualdam Ražukam (VIENOTĪBA), Mārtiņam Bondaram (LRA) un Aleksejam Loskutovam (VIENOTĪBA).

Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs katru mēnesi apkopo un sagatavo izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pārskatu par parlamentā saņemtajiem privātpersonu un nevalstisko organizāciju iesniegumiem. Komisijā strādā divi deputāti no katras Saeimas frakcijas. Visi pārskati ir pieejami Mandātu komisijas mājaslapā.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais