Valsts galvotie studiju un studējošo kredīti turpmāk studentiem tiks izsniegti eiro, paredz šodien valdībā pieņemtie grozījumi kārtībā, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.
Līdz ar to kredītiestādēm, piedaloties ikgadējā izsolē par tiesībām studentiem izsniegt valsts galvotus studiju un studējošo kredītus, būs jāpiedāvā kredīti eiro valūtā apmērā, kas vienāds ar valsts budžetā noteikto galvojuma apmēru latos, kas konvertēts eiro valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.
Kā ziņots, valsts galvojums kredītu izsniegšanai studējošajiem 2010.gadam ir paredzēts 10 692 000 latu apmērā, bet kopējais valsts galvojuma apjoms kredītu izsniegšanai studiju maksas segšanai 2010.gadam ir paredzēts 18 954 000 latu apmērā.
Savukārt procentu likme turpmāk tiks noteikta kā iepriekšējās nedēļas vidējā sešu mēnešu EURIBOR likme, kurai pieskaitīta vai atņemta kredītiestādes piedāvātā procentu likmes starpība ar minēto sešu mēnešu EURIBOR likmi procentu punktos.
Kredītiem eiro valūtā tiks saglabāti līdzšinējie kreditēšanas nosacījumi, proti, studiju kredīts eiro valūtā tā ņēmējam studiju laikā ir bezprocentu, un procentus sāk aprēķināt ar divpadsmito mēnesi pēc studiju pabeigšanas, piemērojot kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolīto kredītiestādes eiro procentu likmi. Ja minētā likme attiecīgajā laika periodā būs lielāka par pieciem procentiem gadā, kredīta ņēmējs maksā piecu procentu likmi gadā, bet starpību starp minētajām likmēm sedz no valsts budžeta.
Studējošā kredīta ņēmējam procenti ir jāmaksā līdz ar pirmo kredīta izmaksu, piemērojot kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolīto kredītiestādes eiro procentu likmi. Ja minētā likme attiecīgajā laika periodā ir lielāka par pieciem procentiem gadā, kredīta ņēmējs maksā piecu procentu likmi gadā, bet starpību starp minētajām likmēm sedz no valsts budžeta.
Pēc kredītņēmēju vēlmes kredītus gan joprojām būs iespējams saņemt arī latos, taču tādā gadījumā valsts procentu maksājumus segs tikai tādā apmērā, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tie tiks apmaksāti eiro izsniegtajiem kredītiem. Procentu likme tiks noteikta kā iepriekšējā mēneša vidējā sešu mēnešu RIGIBOR likme, kurai pieskaitīts viens procentu punkts.
Piemēram, ja eiro valūtā izsniegtajiem kredītiem procentu likme būs 6%, bet latos - 10%, studentiem pašiem būs jāsedz starpība starp abām procentu likmēm (šajā gadījumā četru procentu punktu apmērā).
Grozījumi noteikumos paredz arī to, ka gadījumā, ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas viņam dzēš daļu no attiecīgajā gadā atmaksājamās kredīta summas proporcionāli darba laikam.
Tāpat valdība noteica, ka kredīta ņēmēji, kuriem piešķirts bezdarbnieka statuss, kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts par faktisko bezdarba laiku, bet ne ilgāk kā par diviem gadiem.
Vienlaikus noteikts, ka ministrijas priekšlikumus par kredītu dzēšanu valsts pārvaldē, izglītības, kultūras, veselības, sociālās aprūpes un citās iestādēs strādājošo speciālistu skaitu, kuriem attiecīgajā gadā par valsts budžeta līdzekļiem būtu jāuzsāk kredītu dzēšana, uzsāks iesniegt ar 2013.gadu un ar šo gadu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sāks gatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu par kredītu dzēšanu.
Jau ziņots, ka pārēju uz studiju un studējošo kreditēšanu eiro IZM rosinājusi lielo procentu maksājumu dēļ, jo krietni paaugstinātās RIGIBOR likmes dēļ valstij nepieciešami ievērojami papildus līdzekļi procentu maksājumu veikšanai.
Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, mainot kredītu izsniegšanas valūtu no latiem uz eiro, 2010.gadā būtu iespējams ieekonomēt 298 726 latus, 2011.gadā - 1 194 905 latus, bet 2012.gadā - 2 688 536 latus.
Pret šādiem grozījumiem aktīvi iebilda Latvijas Studentu apvienība, kā galveno argumentu minot studentu neaizsargātību iespējamas lata devalvācijas gadījumā, kā arī labvēlīgāku nosacījumu radīšanu kredītu ņemšanai eiro.