Visticamāk, nebūs nekādu radikālu izmaiņu Vēlēšanu likumā, kas atvieglotu vienu vai otru partiju startu Saeimas vēlēšanās oktobrī.
Kuluāros partijas vairākus mēnešus nesekmīgi centās panākt citu atbalstu tādām idejām, kā atļaut partijai ar vienu un to pašu kandidātu sarakstu startēt visos piecos vēlēšanu apgabalos (TP), ieviest Saeimas vēlēšanās vēlētāju reģistru, ierobežojot balsotāju pārvietošanos (JL), un atļaut pašvaldību deputātam pēc ievēlēšanas Saeimā turpināt paralēli deputāta darbu arī pašvaldībā (ZZS). Tas, ka nevienam no šiem likuma grozījumiem nav izredžu tapt pieņemtiem, tapa skaidrs pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes pirmdien. Būtiskas izmaiņas toties varētu tikt veiktas attiecībā uz likumdošanu, kas skar partiju priekšvēlēšanu aģitāciju un partiju finansēšanu, kur ar jauniem krasiem ierosinājumiem pirmdien nāca klajā JL un ZZS.
Zaļie zemnieki rosina mēnesi pirms vēlēšanām liegt partijām jebkādu priekšvēlēšanu aģitāciju, un, pēc politiķu izteikumiem, labvēlīgi pret šādu ierosmi ir noskaņoti arī TB/LNNK un JL. "Lai ēters būtu brīvs," izteicās ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš arī kā "diezgan simpātisku" vērtēja JL priekšlikumu, kas būtiski ierobežotu atļauto priekšvēlēšanu izdevumu apmēru, ko drīkst izlietot partijas. Šobrīd tas ir 571 000 latu, bet JL rosina to samazināt līdz 356 000 latu (vēl radikālākā variantā pat līdz 285 000 latu), stāstīja JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.
JL arī rosina uzlikt ierobežojumus ziedojuma apmēram, ko viena persona var gada laikā ziedot partijai. Šobrīd noteiktais apmērs ir līdz 100 minimālajām mēnešalgām, bet JL aicina to samazināt uz pusi, līdz 50 minimālajām mēnešalgām. Līdz ar to uz pusi – no 18 000 latu uz 9000 latu – samazinās kopējā summa, ko fiziska persona gada laikā var ziedot kādai partijai.
TP par šiem ierosinājumiem, kas vērsti uz priekšvēlēšanu aģitācijas apjoma un izmaksu būtisku ierobežošanu, vēl spriedīs, turklāt pēc nedēļas TP sola savus priekšlikumus, teica TP priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldību ministrs Edgars Zalāns. Neviena koalīcijas partnera atbalstu šī TP iniciatīva gan neguva.
Viņš koalīcijā bija rosinājis jau martā, nevis maijā, kā liek priekšā Finanšu ministrija, uzsākt pamatdarbu pie 2011. gada valsts budžeta izstrādes. "Budžets, ja to sāks skatīt martā, parādīs, ko partijas var izdarīt priekšvēlēšanu laikā ar valsts budžetu," skaidroja pašvaldību ministrs. TP priekšlikums izriet no bažām, ka, atstājot nākamā gada budžeta izstrādi uz pēcvēlēšanu periodu, nākamo Saeimu un valdību var sagaidīt nepatīkami pārsteigumi, jo tādā gadījumā neviens pirms vēlēšanām negribēs veikt nepopulāras reformas, kas vērstas uz izdevumu samazināšanu. "Lai kāds nedomā, ka ar [starptautisko] aizdevumu nopirks vēlēšanas. Tas ir svarīgi, nevis priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi," izteicās E. Zalāns.