Koalīcijas partijas šodien plāno spriest par Saeimas vēlēšanu likuma grozījumiem, kas paredz arī vairākus strīdīgus ierosinājumus.
Tā, piemēram, deputāts Kārlis Leiškalns (TP) ierosinājis ar grozījumiem Vēlēšanu likumā dot iespēju visos vēlēšanu apgabalos partijām iesniegt vienu un to pašu kandidātu sarakstu. Patlaban likumā noteikts, ka katru kandidātu var pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Tas nozīmē, ka partijām būs jāmeklē arī piecas sarakstu "lokomotīves".
Saeimas vēlēšanu likuma grozījumos rosināts valsts kontrolieri svītrot no to amatpersonu saraksta, kuriem mēneša laikā ir jāatstāj amats pēc kandidātu saraksta reģistrēšanas. Pieņemot šādu priekšlikumu, valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai, būtu zināmas priekšrocības, kandidējot Saeimas vēlēšanās.
Šo grozījumu sagatavojusi Tieslietu ministrija. Laikrakstam gan radies iespaids, ka par minētajiem grozījumiem līdz iesniegšanai nav bijis informēts arī tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP), taču viņš papētījis šī priekšlikuma izcelšanās vēsturi un atzinis, ka tas "ir neveiksmīgs ierosinājums un šī kļūda ir jālabo - protams, ka nosauktie amati nav savienojami ar politisko darbību Saeimā".
Likums tagad nosaka - ja par deputātu kandidātu piesaka Valsts prezidentu, valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes locekli, vēstnieku, tiesnesi, prokuroru, policijas darbinieku, profesionālā dienesta karavīru, mēneša laikā pēc kandidātu saraksta reģistrēšanas šīm personām amats jāatstāj.
Savukārt partija "Jaunais laiks" iepriekš aicinājusi likumā paredzēt, ka vēlētāju reģistrs, kas ir pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, būtu jāizmanto arī Saeimas vēlēšanās, lai vēlētāji balsotu savā deklarētajā dzīvesvietā, nevis citā apgabalā. Patlaban balsstiesīgais var brīvi izvēlēties, kur viņam ērtāk nobalsot Saeimas vēlēšanās.
Kā ziņots, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars bija lūdzis Juridisko komisiju Saeima vēlēšanu likumā iestrādāt mehānismu, ko darīt, ja tiek atcelti vēlēšanu rezultāti. Ne vēlēšanu likumā, ne Satversmē atkārtotas Saeimas vēlēšanas nav minētas. Pēc iepriekšējām vēlēšanām daži Saeimā neiekļuvušie politiskie spēki apstrīdēja to rezultātus, uzskatot, ka tādas partijas kā Tautas partija un LPP/LC rezultātu panākušas negodīgā ceļā ar pozitīvisma kampaņām. Augstākās tiesas Senāts vēlēšanu rezultātus neatcēla, bet savā spriedumā minēja problēmu, ka likumos nav noteikts atkārtotu vēlēšanu mehānisms.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP) aģentūru LETA iepriekš informēja, ka plānots atteikties no domas vēlēšanu likumā paredzēt kriminālsodus par vēlēšanu likuma pārkāpumiem, jo komisijas deputāti šādu normu esot atzinuši par strīdīgu un par tās nepieciešamību būtu jālemj Tieslietu ministrijai.
Pēc Vēlēšanu likuma grozījumu apspriešanas koalīciju padomē tos plānots skatīt Juridiskajā komisijā.