Valsts kanceleja neatzīst savu neizdarību un turpina maldināt Ministru prezidentu un sabiedrību, izplatot skaidrojumus par iemesliem, kādēļ, viņuprāt, it kā neesot bijis iespējams sniegt informāciju par Eiropas Savienības fondu naudas izmantošanu valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes celšanai, norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.
"Ja pat Saeima nevar saņemt visu darbam nepieciešamo informāciju, rodas pamatots jautājums - vai Latvija ir parlamentāra valsts?" vaicā V.Paegle.
Viņa atgādina, ka 25.janvārī Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane tika aicināta piedalīties Eiropas lietu komisijas sēdē un šajā uzaicinājuma vēstulē lūgts sniegt visu nepieciešamo rakstisko informāciju par sēdē izskatāmo darbakārtības punktu "Par ES struktūrfondu līdzekļiem valsts pārvaldes projektiem".
Nesniedzot Saeimas Eiropas lietu komisijai informāciju, Valsts kanceleja pārkāpusi Informācijas atklātības likumu, Saeimas kārtības rulli un Satversmi, uzskata V.Paegle.
Komisijas priekšsēdētāja kā nepamatotu noraida Valsts kancelejas argumentus, ka informācija neesot sniegta, jo to liedzot ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 29.panta 1.daļa, kas nosaka, ka Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija.
"Acīmredzot Valsts kanceleja pārpratusi Informācijas atklātības likuma noteikto ierobežojumu pielietojumu, aizmirstot, ka likums neattiecas uz informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm. Šai informācijai varēja būt noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tomēr nebija nekāda pamata mums to nesniegt. Gluži tāpat kā mēs katru nedēļu izskatām Latvijas nostājas Eiropas Savienības padomēs, kuras arī ir ierobežotas pieejamības dokumenti," uzsver V.Paegle.
Komisijas priekšsēdētāja atgādina, ka Satversmes 25.pants paredz, ka Saeimas komisijām ir tiesības pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no atsevišķiem ministriem un pašvaldības iestādēm, kā arī uzaicināt savās sēdēs dot paskaidrojumus attiecīgo ministriju un pašvaldības iestāžu atbildīgos priekšstāvjus.
Savukārt Saeimas kārtības ruļļa 172.panta 1.daļa paredz, ka komisijai ir tiesības tieši, bez Prezidija starpniecības, pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no attiecīgā ministra un viņam padotajām (viņa pakļautībā vai pārraudzībā esošajām) iestādēm, kā arī no pašvaldībām un uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai attiecīgās amatpersonas.