Par dienesta auto izmantošanu pieciem ministriem no algas atvilkti 22,86 lati

Par dienesta auto izmantošanu privātajām vajadzībām pieciem ministram no janvāra algas atvilkti 22,86 lati, aģentūru LETA informēja Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds.

Tāpat par dienesta auto izmantošanu ministru vajadzībām maksājusi arī Valsts kanceleja kā darba devējs - 16,86 latus.

Kopumā par katru ministru budžetā tiks ieskaitīti 39,72 lati.

Ar iesniegumu, ka janvārī dienesta automašīna izmantota privātām vajadzībām, Valsts kancelejā bija vērsušies reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) un finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Janvārī lielākā uzmanība šī jautājuma kontekstā gan bija pievērsta iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (JL), ar kuras auto, pēc policistu arodbiedrības novērojumiem, uz skolu tika vesti bērni.

Ministru alga ir 1718 lati.

Kā ziņots, ja amatpersona izmanto dienesta automašīnu braukšanai no mājām uz darbu, par to ir jāmaksā nodoklis, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).

Kā akcentēja premjers, nākamnedēļ valdībā ir jāpieliek punkts jautājumam par amatpersonu braucieniem.

Ir amatpersonu loks, kas ar dienesta auto brauc no mājām uz darbavietu, tāpēc šis jautājumu loks ir jāprecizē. Ja persona brauc no mājām uz darbu ar dienesta automašīnu, par to ir jāmaksā nodoklis, uzskata premjers.

Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) norāda, ka dienesta automašīnu nevar izmantot privātām vajadzībām, ir noteikumi, kas paredz, kuras amatpersonas var izmantot auto, braucot no mājām uz darbu. Un tas ir labums amatpersonām, par kuru ir jāmaksā nodoklis, skaidroja premjers.

Kā ziņots, KNAB norādījis: skaidri jānosaka amatpersonām aizliegums lietot valstij piederošās automašīnas personīgām vajadzībām, vienlaikus nosakot konkrētu amatpersonu loku un konkrētās situācijas, kad amatpersonai būtu tiesības izmantot dienesta transportlīdzekli, uzskatot to par dienesta pilnvaru ietvaros paredzētu darbību, piemēram, personu drošības aizsardzības nolūkos, saistībā ar specifiskiem darba apstākļiem.

KNAB par savu pozīciju informējis Ministru prezidentu, norādot, ka attiecībā uz dienesta transportlīdzekļa lietošanu ārpus darba laika, ja tā saistīta ar amata pienākumu pildīšanu, piemēram, darba vizītes, ilgstošs darbs pēc noteiktā darba laika. Taču šajos gadījumos, kad amatpersona tiktu nodrošināta ar dienesta transportu dienesta pienākumu pildīšanai, nebūtu pareizi par to no amatpersonām iekasēt īpašu nodokli.

Kā aģentūru LETA informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs, atbildes vēstulē KNAB skaidro savu pozīciju, ka, izdarot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, jebkurā gadījumā tik un tā saglabāsies pretruna starp dienesta transportlīdzekļu izmantošanu personiskām vajadzībām un likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" noteiktajiem principiem, kas to nepieļauj. Tāpēc KNAB uzskata, ka nepieciešami plašāki grozījumi normatīvajos aktos - skaidri nosakot amatpersonām aizliegumu lietot valstij piederošās automašīnas personīgajām vajadzībām.

Latvijā

Kad pirms vairākiem gadiem publiskoja tā saucamos čekas maisus, uzzinājām daudzu cilvēku vārdus, kuri padomju laikā sadarbojās ar VDK. Bet līdz šim plašāku informāciju par pašiem čekistiem uzzināt bijis neiespējami, jo PSRS specdienesta darbinieku lietas pirms atmodas laika aizveda uz Maskavu. Tomēr iespējams, paveicot milzīga apjoma darbu, vēsturniekiem Latvijas valsts arhīvā būs izdevies atjaunot kaut nelielu daļu no informācijas, kāda izskatījās čekas struktūra no iekšienes, kas bija VDK darbinieki, kuri tad arī vervēja cilvēkus, lai piespiestu sadarboties ar čeku, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".