Atceroties lauksaimnieku protesta akcijas, biedrība "Zemnieku saeima" šodien rīkos neformālu diskusiju pie ugunskura Zemkopības ministrijas (ZM) pagalmā par konstruktīvām un ilgtspējīgām pārmaiņām lauksaimniecības attīstībā.
"Zemnieku saeima", kas apvieno vairāk nekā 800 biedrus, kopīgi izvērtējot 20 gadus Latvijas lauksaimniecībā pēc neatkarības atgūšanas, secinājusi, ka ļoti bieži nozarē tikai "dzēsti ugunsgrēki", bet vienoti domāts par "ugunsdrošību" nav. Tomēr turpmāk tā strādāt un "burtiski cīnīties" zemnieki nevēlas - jāmaina attieksme un jāpalielina efektivitāte, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. Tādēļ "Zemnieku saeima" aicina savus biedrus, esošo un bijušos zemkopības ministrus kopīgi definēt ilgtermiņa stratēģiju un nepieciešamās pārmaiņas nozarē.
Latvijas lauksaimniecība pēc 1990.gada attīstījusies ar dažādu intensitāti. Lauksaimnieki pārliecināti, ka 20 gadu laikā lēmumi, kas skāruši un skar Latvijas zemniekus, pieņemti, galvenokārt paļaujoties uz īstermiņa risinājumiem, bet abpusēji - gan lauksaimniekiem, gan valdībai - pieņemamu risinājumu meklējumos gājis grūti, par ko liecina lauksaimnieku protesti, īpaši pēdējo divu gadu laikā, sacīja Dzelzkalēja.
"2009.gada sākumā, no 21.janvāra līdz 3.februārim, notika līdz šim vērienīgākās Latvijas zemnieku protesta akcijas, izsakot atbalstu piensaimniekiem un aicinot valdību mazināt birokrātijas slogu lauksaimniecībai. Tā rezultātā lauksaimnieki panāca 27 miljonu latu atbalstu nozares stabilizācijai un valdības solījumus uzlabot situāciju, bet diemžēl lauksaimnieki atzīst, ka atkal piedzīvots princips - "ar vienu roku iedeva, ar otru atņēma"," skaidro Dzelzkalēja.
Atskatoties uz aizgājušajiem gadiem un lauksaimniecības attīstību kopumā, var teikt - lauksaimniecības attīstībā bijušas smagas krīzes un straujas attīstības posmi, strauji jāapgūst modernās Eiropas pieeja lauksaimniecībai, jāievieš stingri kvalitātes kritēriji, taču tas viss bijis mūsu zemniekam pa spēkam, tomēr visu šo gadu lielākais nozares trūkums bijis ilgtermiņa vīzijas neesamība. Tādēļ "Zemnieku saeima" aicina visus, kas devuši savu ieguldījumu valsts lauksaimniecībā, likt prātus kopā, paust savu viedokli un kopīgi meklēt ilgtermiņā efektīvus risinājumus, kā attīstīt Latvijas lauksaimniecību.
"Jāatzīst, ka iepriekšējo gadu laikā lauksaimnieki ar ļoti daudz ko samierinājušies salīdzinājumā ar Eiropas valstu lauksaimniekiem, kas ik pa pusgadam nobloķē ceļus. Latvijas zemnieki nav tik aktīvi - šo 20 gadu laikā tikai kādas četras līdz piecas reizes neizturēja un vienojās protesta akcijās," sacīja Dzelzkalēja. "Īpaši pēdējie protesti pierādīja, ka lauksaimnieki spēj vienoties un cīnīties par kopēju mērķi. Tomēr ļoti daudz kas no solītā tā arī palicis solījumu līmenī, kā, piemēram, administratīvais slogs un birokrātija. Daudz runāts par to, ka trūkst lauksaimniecības ilgtermiņa stratēģijas un katru gadu mēs atgriežamies pie tā, ka tā vajadzīga."
"Kā viens no stratēģiskiem dokumentiem ir Lauku attīstības plāns 2007.-2013.gadam, taču pat šis plāns tiek mainīts, pielāgojot to īstermiņa problēmu risināšanai, un šīs izmaiņas bieži maldina lauksaimniekus par prioritātēm. Arī pašlaik veidojas absurda situācija, kas līdzinās "kāpšanai uz tā paša grābekļa". Lauku modernizācijas programmā strauji palielinot atbalsta intensitāti, faktiski tiek piedāvāts "burkāns" lauksaimniekiem, un laikā, kad bankas klientiem griež muguru, vilinājums var būt lielāks par saprātīgu rīcību. Rezultāts varētu būt līdzīgi kā ar kredītiem, lauksaimnieki investēja, lai attīstītos, domāja par attīstību ilgtermiņā, bet, saskaroties ar grūtībām, tiek atstāti vieni. Tikai tad "burkānu" deva bankas, tagad "burkānu" met Zemkopības ministrija," vērtē "Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Viņš uzsver, ka lauksaimnieki ir nobrieduši mainīties - pietiek pieņemt lēmumus "viendienītes". "Pērnā gada protesti parādīja, ka lauksaimnieki var būt vienoti, tādēļ mēs aicinām atkal būt vienotiem - nolikt šodienas sīkās lietas malā un padomāt, kādu mēs gribam Latvijas lauksaimniecību pēc pieciem, desmit gadiem, un valsts attīstības kontekstā - lauksaimniecība patlaban ir eksporta nozare numur viens," saka Lazdiņš.
Viņš norāda, lauksaimnieki vairs negrib samierināties ar diskriminējošo situāciju ES maksājumos, Latvijas deputātiem ir jācīnās par vienoto maksājumu izlīdzināšanu Eiropā, kā arī par Latvijas lauksaimnieku vienlīdzīgu konkurenci Eiropas tirgū - mācību laiks apgūt Eiropas gaiteņus ir beidzies - mūs vairs nepamierinās deputātu atrunas, lauksaimnieki vēlas redzēt rezultātu. "Tādēļ aicinām visus lauksaimniekus un gan esošo, gan bijušos nozares ministrus kopīgi rast ilgtermiņa risinājumus, lai nozare var attīstīties, kļūt prasīgākiem," aicina "Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.