Politiķiem atšķirīgi viedokļi par atteikšanos no “pulksteņa griešanas”

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti 10 504 paraksti iniciatīvai atcelt pāreju uz ziemas un vasaras laiku un palikt tikai pie vasaras laika, un tas nozīmē, ka šo iniciatīvu var iesniegt Saeimā.

“Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Kārlis Šadurskis pauda, ka atteikšanās no pašreizējā sistēmas neesot iespējama, jo to liedzot ES nosacījumi. “Mēs varam negrozīt pulksteni, bet tad mums ir jāizstājas no Eiropas Savienības,” norādīja deputāts. Lai gan arī pašam politiķim nepatīk pulksteņa laika griešana, taču tādā gadījumā būtu jāapsver vēršanās ar iniciatīvu pie Eiropas Komisijas par ES regulējuma izmaiņām.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis ir “dziļi” pret pulksteņa griešanu jeb pāriešanu uz vasaras laiku un atpakaļ. Politiķis no šādas pārejas nav saskatījis labumu, bet negatīvās sekas esot stress cilvēkiem un viņu dzīves ritmu izjaukšana. Viņš norādīja, ka savu neapmierinātību gatavs formulēt arī skarbākos vārdos. Savukārt par to, kādai jābūt alternatīvai pulksteņa griešanas vietā, jālemj pēc medicīnas un citu jomu profesionāļu uzklausīšanas.

Arī nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvība”/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pauda, ka viņš kā Latvijas pilsonis kopumā pievienojas iesniedzēju viedoklim, ka jāatsakās no pulksteņa griešanas un pastāvīgi jāpāriet uz vasaras laiku. Viņš uzskata, ka liela lietderība no pašreizējās sistēmas nav.

Tikmēr partijas “Saskaņa” frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka pulksteņa griešana ir attaisnojama, jo šāda sistēma nodrošina, ka diena kļūst garāka un ilgāk ir gaišs. Viņš norādīja, ka nav mediķis un ka par fizioloģisko efektu var diskutēt, taču, ja gaismas ir vairāk, tas cilvēkiem, viņaprāt, ir labāk.

Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš atbalsta atteikšanos no pulksteņa griešanas, izsakoties, ka ir jābeidz eksperimenti ar cilvēkiem. Varētu diskutēt, kurā brīdī pārtraukt šo pulksteņa griešanu - pēdējo reizi to darot pavasarī vai rudenī -, taču politiķis neatbalsta pašreizējo situāciju, proti, kad vēl divas nedēļas pēc izmaiņām gan mazi bērni, gan pieaugušie izjūtot stresu. LRA par šo jautājumu vēl spriedīs frakcijas sēdē.

Partijas “No sirds Latvijai” līdere Inguna Sudraba norādīja, ka politiskajam spēkam šis priekšlikums būs jāapspriež, lai formulētu savu nostāju.

Kā ziņots, iniciatīva, par kuru savākti nepieciešamie paraksti, paredz atcelt pāreju uz ziemas un vasaras laiku un palikt tikai pie vasaras laika.

Reizē tiek piedāvāts arī mainīt Latvijas laika zonu no UTC+2 uz UTC+3, jo, Latvijai paliekot tikai pie ziemas laika, vakaros vasaras periodā nesamērīgi ātri būtu tumšs.

Priekšlikuma autori skaidro, ka pulksteņa laika pāreja no ziemas uz vasaras laiku un otrādi izjauc cilvēku bioloģisko ritmu. Visvairāk tas ietekmējot mazus bērnus un cilvēkus gados vai cilvēkus ar hroniskām slimībām. Savukārt ieguvēji būšot visi sabiedrības locekļi, kam būšot mazāks stress.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010.gada 26.oktobra Ministru kabineta noteikumi "Par pāreju uz vasaras laiku". Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā - marta pēdējā svētdienā plkst.3 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.4 - par vienu stundu atpakaļ.

Savukārt ES pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.

Par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā atbildīgā institūcija ir Ekonomikas ministrija. Ministrijā norāda, ka pāreja uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, bet rītos - mazāk. Parasti pāreja uz vasaras laiku notiek, pavasarī pagriežot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, bet rudenī - stundu atpakaļ.