Tieslietu ministrija (TM) piedāvājusi Krimināllikumā atteikties no iespējas noziedzniekiem konfiscēt mantu un naudu, taču vēlāk šo priekšlikumu apturējusi, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
TM piedāvājusi noteikt, ka turpmāk ekonomiska rakstura noziegumos drīkstētu konfiscēt tikai to naudu un mantu, ko varētu pierādīt, kā nelikumīgi iegūtu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe paudusi viedokli, ka šādā gadījumā būtu faktiski jāatceļ visi naudas un mantas aresti, kas salikti tajās krimināllietās, kuras pašlaik tiek izskatītas. Nākotnē, veicot kratīšanas, nebūtu iespējams izņemt naudas līdzekļus, ne uzlikt arestus īpašumiem. "Un tas nav sīkums, ko var pielabot kā gramatisku kļūdu. Tas atstātu sekas uz visu tiesībsargājošo iestāžu darbu," sacīja Strīķe.
Zaļo gaismu šīm izmaiņām devis tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TM). Viņš esot uzticējies saviem speciālistiem un intervijai ministrija izvirzījusi departamenta direktori, pēc kuras teiktā noprotams, ka pēc saceltā skandāla tagad ministrija ir ieslēgusi atpakaļgaitu.
TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska atzinusi, ka ministrija nolēmusi šo priekšlikumu šobrīd tālāk nevirzīt, ņemot vērā to, ka iebildumi no izmeklētāju puses novērtēti kā pamatoti.
Tomēr TM jau labu laiku uzskata, ka pašreizējais likums neesot pietiekami moderns un liekot noziedzniekiem ciest pārāk smagi un pat netaisnīgi. Rakstiski par likuma nepilnībām esot sūdzējušies arī tiesu izpildītāji. "Pēc būtības mērķis jau ir konfiscēt noziedzīgi iegūto mantu, nevis caur šo sodu ietekmēt ne tikai šo te vainīgo personu, bet arī viņa ģimenes locekļus. Līdz ar to šis sods nesasniedz savu mērķi," skaidrojusi Gratkovska.
Taču rūpēs par noziedznieku un viņu ģimeņu tiesībām, ministrijā, šķiet, nebija pamanījuši, ka atšķirībā no Eiropas valstīm, kur patiešām drīkst konfiscēt tikai nelikumīgi iegūto naudu un mantu, Latvijas likumos nav pārējā soda normu komplekta.
"Citās valstīs, ko var minēt, kur nav tāda soda kā mantas konfiskācija, viņiem ir ļoti strikts regulējums, kas notiek ar to īpašumu, kura izcelsmi jūs nevarat skaidri un pārliecinoši pierādīt. Ja pie jums atrodas kāda nauda vai manta un jūs nevarat paskaidrot, no kurienes viņa ir, tad bez visas krimināllietas un bez visa noziedzīga nodarījuma pret jums tiks piemērotas sankcijas - vai tie ir nodokļi, vai šī īpašuma atņemšana. Pie mums šāda regulējuma nav. Un tagad kādam ir radusies vēlme, lai arī pēc nozieguma izdarīšanas jums šie īpašumi paliek," oponējusi Strīķe.
Praksē tas izskatītos tā, ka, piemēram, balsu pirkšanas lietā Jūrmalas mēra vēlēšanās būtu iespējams konfiscēt tikai tos 20 000 eiro, kas Jūrmalas domes tualetē tika iebāzti kabatā deputātam Ilmāram Ančānam, bet par to notiesātais Germans Milušs joprojām būtu neskartu saglabājis visu savu mantu, ko bija norakstījis sievai.
"Ja persona apzinās, ka visu to, ko viņa ir sazagusi gadiem ilgi, viņai tik un tā neatņems, tad ir varbūt vērts riskēt ņemt kukuļus. Tev varbūt atņems to kukuli, tu dabūsi nosacīto, bet tu būsi turīgs un bagāts un līdz ar to arī preventīvi šī soda izņemšana ļoti slikti iedarbotos uz korupcijas novēršanu kā tādu valstī," sacījusi Strīķe.
Lai gan TM tagad atzīst, ka rīkojusies nedaudz pārsteidzīgi, tomēr no likuma uzlabošanas idejas pavisam atteikties nebūt nedomā - tikšot domāts par jauniem, labākiem grozījumu variantiem.