Saeimu no atlaišanas šķīra pāris balsojumu
Valdis Zatlers aizvadītajā nedēļā bija ļoti tuvu tam, lai vēsturē ieietu kā Valsts prezidents, kurš atlaidis Saeimu. Lai gan tāds nav bijis viņa pašmērķis, liecina informētu avotu stāstītais.
Daudz svarīgāk prezidentam būtu bijis panākt, ka Valda Dombrovska Jaunais laiks (JL) spēj vienoties ar Andra Šķēles Tautas partiju (TP). Šis mērķis ne bez partiju pretdarbības palika nesasniegts un nozīmē politiskās nestabilitātes turpināšanos vismaz līdz regulārajām Saeimas vēlēšanām oktobrī. Pēc tām V. Zatlers varētu vēsturē ieiet kā pirmais prezidents, kuru nepārvēlē uz otro termiņu, aizvadītajā nedēļā izskanēja Saeimas kuluāros.
Gribēja, lai iebiedē TP
Citi koalīcijas partneri, zinot V. Zatlera sarežģītās attiecības ar TP, pirmdien izlēma vērsties pie prezidenta ar domu, ka viņš iejauksies, norādot uz TP nekonstruktīvo pozīciju. Saeimas atlaišana telefonsarunā starp Rīgas pili un premjeru, kas pirmdienas, 18. janvāra, vakarā pēc ieilgušās koalīcijas partiju sanāksmes notika Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes (ZZS) kabinetā, gan tika pieminēta, tomēr uzsvars pirmām kārtām tika likts uz nepieciešamību meklēt kompromisu un prezidenta gatavību palīdzēt pie tā nonākt. TP pārstāvji šajā sarunā nebija pieaicināti, tādēļ tās saturu sev vēlamā interpretācijā pēc tam tālāk atstāstīja JL cilvēki. Gan JL, gan ZZS, TB/LNNK un Pilsoniskā savienība bija saliedējušās pret TP un nekādos kompromisa variantos ielaisties nevēlējās, tā vietā cerēja uz oranžo piekāpšanos pēdējā brīdī vai spēju sarunāt balsojumam trūkstošās balsis pie opozīcijas, kas arī izdevās. Tādēļ tas, kas par sarunu ar Rīgas pili tālāk tika atstāstīts citiem koalīcijas politiķiem un žurnālistiem, krietni atšķīrās, uzsvaru liekot uz Saeimas atlaišanas draudiem, nevis kompromisa meklēšanu.
"Cūcība. Mēs viņu lūdzām pabiedēt Tautas partiju, bet viņš piedraudēja visai mājai," trešdien privātā sarunā saērcināti izteicās kāds ietekmīgs koalīcijas politiķis. Tobrīd V. Zatlers jau publiski bija atkārtojis to, par ko todien bija uzrakstījusi Neatkarīgā, – ka balsojumu Rīgas pils sasaista ar 9. Saeimas likteni.
Ierocis partiju cīņā
Rīgas pilī aizvadītajā nedēļā nav bijis ilūziju, ka runa ir tikai par TP iespītēšanos, tur apzinājušies, ka "pagale nedeg viena" un, lai spētu dejot, šajā gadījumā – vienoties par kompromisu –, vajadzīgi divi, bet premjera partija nebija izdarījusi visu, lai vienotos ar TP. "Ja kāds cerēja, ka Zatleru pavērsīs kā ieroci pret Tautas partiju, – tas tā nebūs," Neatkarīgajai apliecināja kāda augstu stāvoša, ar partijām nesaistīta amatpersona. Tomēr nekāda informācija neļauj domāt, ka šī epizode liecina par kādām izmaiņām Rīgas pils attieksmē pret TP. Vēl aizvien ir spēkā nosacījums, ka valdības gāzējiem V. Zatlers neuzticēs premjera amatu, un tas varētu nepatikt TP līderim Andrim Šķēlem. Ir parādījies vēl viens drauds, kura mērķis varētu būt TP atturēšana no valdības gāšanas, – nākamās valdības sastādīšanu prezidents atkal varētu uzticēt V. Dombrovskim. "Zatlers vēsturē ieies kā pirmais prezidents, kurš netiks ievēlēts uz otro termiņu. Neviens viņu nerespektē, tikai piecieš," otrdien Neatkarīgajai teica kāds ietekmīgs politiķis. Tobrīd Rīgas pils brīdinājumi par Saeimas atlaišanu jau bija nogādāti līdz TP ausīm, bet ne prezidenta vēlme, lai partijas panāk kompromisu.
Labāk pieci, ne deviņi juku mēneši
Saeimas atlaišana bija "attālināts, bet ne nereāls variants", liecina neoficiāla informācija no Rīgas pils. Šāds mehānisms tiktu iedarbināts tikai tad, ja neveiksmi piedzīvotu vismaz divi balsojumi un taptu skaidrs, ka 9. Saeima nespēs vienoties ne par šo, ne citiem valstiski svarīgiem lēmumiem. Tas Latvijai draudētu ar finanšu krahu – kredītreitingu kritumu, nepieciešamību nekavējoties atmaksāt banku sindicētos kredītus, nākamās aizdevuma daļas nesaņemšanu no aizdevējiem un nespēju laikā izmaksāt algas un pensijas. Ārkārtas vēlēšanas varētu sarīkot ne agrāk kā pēc pieciem mēnešiem, bet "labāk pieci nestabilitātes mēneši nekā deviņi", kas atlikuši līdz vēlēšanām oktobrī, bijis izlemts Rīgas pilī.
Ja ceturtdien balsojums būtu izgāzies, visticamāk, tiktu rīkotas partiju sarunas Rīgas pilī, un tad jau JL būtu piespiests apsēsties pie viena galda ar TP un izstrādāt kompromisa variantu, uz ko kuluāru sarunās premjera partiju bija aicinājuši oranžie. Gara telefona saruna ar V. Dombrovski trešdien bija bijusi tieslietu ministram Marekam Segliņam un valdes loceklim Ventam Armandam Krauklim, vairākas reizes iespēju klātienē īsi parunāt ar premjeru bija izmantojis valdes loceklis Māris Kučinskis. Šajās sarunās solis uz kompromisu neesot sperts, V. Dombrovskis centies pārliecināt TP piekrist savam pilnvarojuma variantam. Dažiem bija radies iespaids, ka premjers ticis atrunāts un pat izolēts no sēšanās pie sarunu galda, jo citi cilvēki JL vadībā cerēja sakāpināt situāciju tiktāl, lai TP izšķiras ceturtdien iziet no valdības un tā paliek zaudētājos. Ir viedoklis, ka šāda JL un TP taktika balstās uz abu partiju politiķu neticību, ka viens kompromiss spēs kaut ko mainīt neuzticības pilnajās attiecībās.