Par došanos uz Maskavu attieksme pragmatiska

Samulsums, jo nav saņemts oficiāls ielūgums, kā arī Latvijas amatpersonām tradicionālā piesardzība, ja ir runa par došanos uz Maskavu, – tie ir divi iemesli, kādēļ publiskajā telpā saasinājusies ekspertu un amatpersonu diskusija, vai Valsts prezidentam apmeklēt Otrā pasaules kara beigu 65. gadadienu.

Attieksme pret došanos uz Maskavu Rīgas pilī ir pragmatiska, kas ļauj prognozēt, ka Valdis Zatlers 9. maijā, visticamāk, varētu kopā ar citu valstu līderiem vērot militāro parādi Sarkanajā laukumā. Tomēr ne oficiāli, ne neoficiāli apstiprinājums tam vēl netiek dots. Lēmums gluži vienkārši vēl nav pieņemts. Lēmumu par došanos uz Maskavu neietekmēs abu pārējo Baltijas valstu līderu izvēle, lai kāda tā būtu, liecina neoficiāla informācija. Igaunijas prezidenta izteikumi šajā sakarā interpretēti tā, ka Tomass Hendriks Ilvess, visticamāk, uz Maskavu dosies.

Kā argumentu, kādēļ uz to būtu jāraugās pragmatiski, kāda augsta amatpersona Neatkarīgajai neoficiālā sarunā atgādināja, ka pērnā gada 1. septembrī premjers Valdis Dombrovskis (JL) kopā ar citu valstu līderiem apmeklēja 70. gadadienas kopš Otrā pasaules kara sākuma piemiņas pasākumus Polijas pilsētā Vesterplatē.

Ceturtdien Latvijas un Krievijas ārlietu ministriju politisko konsultāciju laikā saņemts apstiprinājums, ka V. Zatlers pavasarī tiek gaidīts Maskavā. "Mēs tikām informēti, ka rakstiska ielūguma uz 9. maija svinībām nebūs, bet Zatlers būs gaidīts viesis," aģentūrai LETA teicis Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis. "Tas atkarīgs no viņu lēmuma. Ja viņiem būs vēlme piedalīties šajos pasākumos, mēs būsim priecīgi viņus redzēt Maskavā," tā uz jautājumu, vai 9. maija svinībās tiek gaidīti trīs Baltijas valstu līderi, 20. janvārī intervijā radio Eho Moskvi atbildēja Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva administrācijas pārstāvis Vladimirs Kožins. Viņš ir arī 9. maija svētku organizācijas komitejas vadītājs. Pavisam noteikti Maskavā neviens negaidot Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili, uzsvēra V. Kožins. Kremlis nošķirot gruzīnu tautu, kuras pārstāvji karojuši Padomju armijas rindās Otrajā pasaules karā, no pašreizējā šīs valsts prezidenta.

Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks aģentūrai LETA izteicies, ka prezidentam uz Uzvaras dienas svinībām ir jādodas, tomēr "mazliet dīvaina" esot uzaicinājuma forma. "Tā nemēdz notikt vizītes," uzskata politologs. Viņš pieļāvis, ka Maskava mēģina saprast, vai V. Zatlers ir gatavs doties, un tikai tad sūtīs oficiālu ielūgumu. Tomēr tā, visticamāk, nav, jo šādu uzaicinājuma formu, pasakot, ka gaidīti visi, bet nesūtot oficiālu rakstisku uzaicinājumu, Maskava izvēlējusies attiecībā pret pilnīgi visiem.

"Prezidents oficiāli nevienam ielūgumu nav sūtījis," uzsver D. Medvedeva administrācijas pārstāvis. Katra valsts, katrs līderis patstāvīgi pieņemot lēmumu – vēlas vai nevēlas piedalīties. Ja vēlme tiks pausta, tālāk viss noritēšot pēc ierastajām procedūrām. Neoficiāli pastāv viedoklis, ka šāds atvērts formāts izvēlēts, lai Maskava spētu saglabāt seju, ja uz 9. maija svinībām tomēr neierastos ASV prezidents Baraks Obama. "Par ASV jautājums pagaidām paliek atvērts. Bet mēs ceram, ka viņi piedalīsies," trešdien atzina Kremļa pārstāvis. Skaidrība jau esot par Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī ierašanos, neskaidrība – ar Lielbritānijas premjeru Gordonu Braunu, iekšpolitisko iemeslu dēļ.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.