Barrozu, atklājot Eiropas gadu pret nabadzību, uzsver nodarbinātību

© Scanpix/AFP

Svarīgākais „ierocis” nabadzības apkarošanai ir nodarbinātības veicināšana, atklājot Eiropas gadu pret nabadzību un sociālo atstumtību šodien Spānijas galvaspilsētā uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

„Mēs strādājam pie jaunās Lisabonas stratēģijas līdz 2020. gadam, kurā cīņa ar nabadzību ieņems svarīgu lomu, taču labākais sabiedrības sargs pret nabadzību ir darbs, nodarbinātība,” sacīja Barrozu. Pēc viņa teiktā, šajā jaunajā stratēģijā jābūt iekļautiem konkrētiem mehānismiem, kā cīnīties ar nabadzību. Tāpat dalībvalstu vidū jāpanāk vienošanās par saliedētākas sabiedrības veidošanu, un šajā jomā jābūt politiskam lēmumam.

ES strādā arī pie jauna Eiropas Sociālā plāna, tomēr jāuzsver, ka pārlieku lielas cerības Latvijas iedzīvotājiem nevajadzētu lolot, jo tāpat kā šim EK neiejauksies dalībvalsts sociālo pabalstu vai pensiju jautājumā, jo tie ir katras dalībvalsts atbildības jautājumi.

Eiropas gadam pret nabadzību ir četras prioritātes, viena no tām aicina pēc iespējas vairāk lēmumu pieņemšanā iesaistīt cilvēkus, kuri saskārušies ar nabadzību, uzklausīt šo cilvēku viedokli. Tāpat šis Eiropas gads aicina uzņemties atbildību – gan individuālu, gan sabiedrībai kopumā. Politiskā līmenī būtiska ir prioritāte atgādināt katrai valstij tās uzņemtās saistības cīņā pret nabadzību un solījumus šīs saistības īstenot visos līmeņos.

Eiropas gadam pret nabadzību EK atvēlējusi iespaidīgu naudas summu – 17 miljonus eiro (ap 12 miljoniem latu). Visas ES dalībvalstis ir izstrādājušas savas programmas, kurām finansējumu piešķir gan EK, gan katras valsts valdība. Latvijas valdība šo programmu izstrādāja, bet tā kā bija nepieciešams līdzfinansējums, tad valdība šo programmu noraidīja un pieņēma lēmumu kampaņā neiesaistīties. Jāuzsver, ka gan kampaņas, gan nauda no EK tiek novirzīta galvenokārt sabiedrības informēšanas kampaņām, lai pievērstu uzmanību nabadzības problēmai.

Latvija īstenos „alternatīvu” plānu bez valsts un EK naudas. Taču vienu pasākumu (kopīgu Baltijas valstīm) EK tomēr apsolījusi nofinansēt, taču pagaidām nav zināms ne naudas apjoms, ne pasākuma norise.

Spānija kā Eiropas Savienības prezidējošā valsts uzņēmusies noorganizēt Eiropas gada pret nabadzību atklāšanas pasākumu, tāpēc galvenie atklāšanas runu teicēji ir tieši Spānijas valdības pārstāvji. Atklāšanas pasākums norit Spānijas Veselības un sociālo lietu ministrijā, kas atrodas pietiekami lielā ēkā, lai sapulcinātu vairākus simtus delegātu no visas Eiropas, ieskaitot trīs Latvijas pārstāvjus. Arī drošības pasākumi ir nopietni, un tas, kā paskaidro pasākuma preses pārstāvji, tiek darīts EK prezidenta dēļ.

Arī Spānijai nodarbinātības jautājums ir ļoti būtisks, jo valstī ir otrs lielākais bezdarba līmenis Eiropas savienībā, uzreiz aiz Latvijas.

ES ir viens no attīstākajiem reģioniem pasaulē , tomēr apmēram 80 miljoni eiropiešu, tas ir, 16% nabadzībā, liecina Eurobarometr dati. 52% uzskata, ka nabadzības iemesls ir bezdarbs, bet 49% - zemās algas.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais